Rta Intervija

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš šonedēļ nāks klajā ar paziņojumu par koalīcijas paplašināšanās procesu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja finanšu ministrs, premjera partijas biedrs Arvils Ašeradens no "Jaunās vienotības". Kariņš pagājušajā nedēļā esot izvērtējis un apkopojis visu politisko sarunu rezultātus un "šonedēļ mēs varot gaidīt premjera paziņojumu par tālāko rīcību". Ašeradens piebilda, ka skaidrība par koalīcijas paplašināšanās procesu būs līdz 15.augustam. Valsts prezidents jau jūlijā sacīja, ka līdz augusta otrajai pusei sagaida skaidrību par to, kādā sastāvā turpmāk strādās koalīcija. Pēc Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa iniciatīvas īsi pēc Valsts prezidenta vēlēšanām sākās partiju sarunas par valstij būtiskām dažādām tēmām. Premjera mērķis esot izveidot plašāku koalīciju. Sarunās piedalījās "Jaunā vienotība" (JV), Zaļo un zemnieku savienība un "Progresīvie". Savukārt "Apvienotais sarakts" (AS) un Nacionālā apvienība (NA) šīs tikšanās boikotēja, jo neatbalsta pašreizējās koalīcijas - JV

Latvijas Nacionālā teātra direktors Māris Vītols neplāno jaukties šā gada teātra repertuārā. Kā intervijā Latvijas Radio solīja Vītols, sezona norisināsies Elmāra Seņkova un viņa radošās komandas zīmē. Jāatgādina, ka Nacionālā teātra 105. sezona sākās ar mākslinieciskā vadītāja Seņkova un viņa komandas aiziešanu no teātra. Vītols stāsta, ka jau tagad sākšot darbu pie aiznākamās sezonas repertuāra un cer, ka nākamā gada piedāvājums būs kvalitatīvāks par Seņkova piedāvājumu. Vītols gan atzīst, ka Seņkovs uzstādījis augstu kvalitātes latiņu. Pagaidām Nacionālais teātris kādu laiku strādās bez mākslinieciskā vadītāja. Par aiziešanu no teātra ir paziņojusi arī Seņkova vadītā mākslinieciskā komanda – galvenais mākslinieks Reinis Suhanovs, muzikālās daļas vadītājs Edgars Mākens un kustību māksliniece Elīna Gediņa. Par šādu soli paziņojis arī aktieris Arturs Krūzkops. Nacionālo teātri līdz šim vadīja direktors Jānis Vimba. 2023. gada februārī Kultūras ministrija lēma uz teātra vadītāja amatu izsludināt konkursu, k

Darba devēji sagaida konkrētas izmaiņas nodokļu sistēmā un viena no prioritātēm ir darbaspēka nodokļu sloga konkurētspēja, intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Darba devēju konfederācijas prezidents un zivju pārstrādes uzņēmuma „Karavela” valdes loceklis, līdzīpašnieks Andris Bite. Tas motivētu uzņēmējus attīstīt eksportu, piesaistītu investīcijas un veidotu jaunas darba vietas, skaidroja LDDK prezidents. Ir jāpanāk, lai Latvijā darbaspēka nodokļi nebūtu lielāki par nodokļiem Igaunijā, Lietuvā un Polijā, kas rada negatīvas sekas uzņēmumu attīstībai un veido pelēko ekonomiku, teica Bite un uzskaitīja arī citas prioritātes.  

"Runājot par kreditēšanu, nesagaidām, ka bankas šobrīd aktīvi audzēs savus kredītportfeļus, bet lai, nākot nākamajam ekonomiskās izaugsmes ciklam, bankas būtu gatavas finansēt ekonomiku," intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile. Viņa arī norādīja, ka aicinājums bankām Latvijā iesaistīties tautsaimniecības kreditēšanā ir saprotams un pamatots, taču ar to nevar steigties. Purgaile arī minēja, ka pie pieaugošajām ECB procentu likmēm jāseko līdzi, kas notiek ar banku izsniegtajiem kredītiem, vai maksātspēja klientu pusē saglabājas. Nodokļu reformas kontekstā virspeļņas nodokļa uzlikšana bankām varētu tikt piemērota, bet jāsaprot, kāds ir mērķis, sacīja Latvijas Bankas prezidenta vietniece, piebilstot, ka tam "jābūt ilgtspējīgam un konkurētspēju veicinošam Latvijā".  

Krievijas grupējuma "Vagner" algotņu atrašanās Baltkrievijā netālu no Lietuvas un Polijas robežas nav tiešs apdraudējums, kas tuvākajā laikā varētu materializēties, intervijā Latvijas Radio sacīja Iekšlietu ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas deputāts Igors Rajevs, no Apvienotā saraksta. Taču drošības jautājums ir palielinājies un arī Latvijai ir jābūt modrai, atzina Rajevs.

Latvijas Olimpiskā komiteja šodien, 31. jūlijā, saņems Starptautiskās Olimpiskās komitejas ielūgumu dalībai Parīzes Olimpiskajās spēlēs. Latvijas komiteja ir gatava nodrošināt visu nepieciešamo mūsu sportistiem. To Latvijas Radio atzina Olimpiskās komitejas prezidents Jānis Buks. Ja olimpiādei spēšot kvalificēties mūsu basketbolisti, Latviju spēlēs varētu pārstāvēt aptuveni 50 sportisti un esot cerība arī uz medaļām. Buks arī atgādināja, ka ielūgumus dalībai Parīzes Olimpiskajās spēlēs nesaņems kaimiņvalstis Krievija un Baltkrievija. Vasaras Olimpiskās spēlēs Parīzē notiks nākamgad no 26. jūlija līdz 11. augustam.

Pirms nedaudz vairāk kā mēneša Igaunijas parlaments izlēma atļaut viendzimuma pāru laulības. Latvijā šajā jomā joprojām nav pat tiesiska partnerattiecību regulējuma. Par viendzimuma pāriem, kuri savai kopā būšanai vēlas juridisku ietvaru, katrā individuālajā gadījumā lemj tiesa. Pirmo šādu lēmumu tiesa pieņēma pagājušā gada maija beigās, bet nu to ir jau vairāki desmiti. Intervijā par šo sava darba virzienu stāsta Administratīvās rajona tiesas tiesnese Līga Biksiniece-Martinova. Varbūt varam sākt ar statistiku, cik pašlaik ir šādu spriedumu [par viendzimuma pāriem] un cik vēl pieteikumu? Līga Biksiniece-Martinova: Kopā Administratīvajā tiesā līdz šim brīdim ir iesniegti 63 pieteikumi par ģimenes attiecību konstatēšanu viendzimuma pāriem. 39 lietās no tām jau ir pieņemti spriedumi, kas lietās, kur pāris lūdz konstatēt ģimenes attiecības starp viņiem, arī ir jau stājušies spēkā, jo faktiski Ministru kabinets tos nav pārsūdzējis. Kāpēc Ministru kabinets? Līga Biksiniece-Martinova: Šajās lietās bija mazliet g

Vairums drukātās preses izdevēju un abonētāji ir sašutuši par „Latvijas Pasta” negaidīto lēmumu ieviest 3 eiro maksu par preses abonēšanu pasta vietnē "abone.lv". Laikraksta „Staburags” redaktore Agita Grīnvalde-Iruka Latvijas Radio atzina, ka šāds palielinājums ir ļoti jūtams - lasītāji laikrakstu nāk abonēt uz redakcijas telpām. Savukārt Satiksmes ministram Jānim Vitenbergam no Nacionālās apvienības konkrētais „Latvijas Pasta” lēmums esot bijis liels pārsteigums un viņš to neesot zinājis. Taču Latvijas Radio viņš nespēja atbildēt, cik pamatoti ir citi šī uzņēmuma tarifi situācijā, kad energo cenas ir samazinājušas.

Bezdarbs Latvijā samazinās un šobrīd nodarbinātības aģentūrā ir reģistrēti nedaudz vairāk par 50 tūkstošiem bezdarbnieku, kas ir 5,6% no darba spējīgajiem. Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone skaidro, ka bezdarba līmenis zemāks par šo bijis arī citus gadus, taču skaitliski vērtējot, tā ir pirmā reize. Kā norādīja Simsone, Latvijā jūtami trūkst pedagogu, medicīnas personāla, programmētāju, automašīnu vadītāju, celtnieku un arī dažādu nozaru palīgstrādnieku.

Šajā mācību gadā septiņās skolās Rīgā nebūs desmito klašu. Tas nozīmē pakāpenisku šo vidusskolu pāreju uz pamatskolas izglītību. Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta Izglītības pārvaldes, Vispārējās izglītības skolu nodaļas vadītājas vietniece Jana Cera Latvijas Radio skaidroja, ka tā ir loģiska skolu tīkla optimizācija demogrāfijas dēļ.

Krievijas iekšienē pašlaik notiek Putina īstenotas tīrīšanas. "Vagner" vadoņa Prigožina dumpja saceltais haoss Putinam ir ļāvis saskatīt, kuri kadri valsts vadībā ir lieki. Tā vērtē Latvijas Ārpolitikas institūta direktors, Eiropas studiju fakultātes docents Kārlis Bukovskis. Putina lojālie spēki gan turpināja viņam sniegt atbalstu, bet propagandas mediji Prigožina aktivitātes noklusēja, lai lieki nešokētu sabiedrību. Tāpēc viss notikušais ir bijis tikai stresa tests, bet lielu nestabilitāti Maskavā nerada, uzskata Bukovskis. "Krievijas vadībai ir izdevīgi tas, ka Rietumu un pārējā pasaule ir nogurusi no kara Ukrainā, turklāt noguruma pazīmes bija vērojamas jau pagājušā gada nogalē," vērtē Kārlis Bukovskis. Ilgstoši tāda konflikta klātesamība ir psiholoģiski smags pārbaudījums, un Krievija to ļoti labi apzinās. Savukārt Krievijas kara flote šodien, 21. jūlijā, Melnās jūras ziemeļrietumos sarīkojusi, pēc tās vārdiem, mācības ar apšaudi. Kaujas treniņa laikā pret mērķa kuģi raidīta pretkuģu spārnotā raķete,

Kreditēšanu Latvijā bremzē lielais pelēkās ekonomikas īpatsvars, kas padara daudzus uzņēmumus un arī mājsaimniecības "nebankojamas", intervijā Latvijas Radio pauda banku jomu pārstāvošās Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Latvijā strādājošās bankas palielina kreditēšanas apjomus un ceļ depozīta procentu likmes, par ko liecina augošais noguldījumu apjoms, apgalvo Brazovskis. Asociācija aktualizējusi jautājumu par banku virspeļņas nodokli, gan norādot, ka tāda ieviešana nebūtu pamatota. Virspeļņas nodokļa piemērošana bankām Latvijā varētu "vēl tālāk sabremzēt iesaisti kreditēšanā", kā arī tas "varētu nozīmēt negatīvas sekas banku finansētājiem šim reģionam", sacīja Brazovskis. Uz Latvijas Radio norādi, ka valsts krājobligāciju procentu likmes ir augstākas par komercbanku noguldījumu likmēm, Brazovskis norādīja, ka likmju celšanai seko arī bankas. Savukārt plašākai kreditēšanai pietrūkstot pašu klientu vēlmes pēc jaunām saistībām.

Līdz ar jaunā Valsts prezidenta darba sākumu labs signāls pašvaldībām ir tas, ka viņš nav vienaldzīgs par tur notiekošo, turklāt interesējas arī par dzīvi ārpus vietvaru centriem. Turklāt prezidents ir apņēmies īsā laikā apciemot katru pašvaldību. Kā intervijā izteicās Latvijas Pašvaldību savienības vadītājs Gints Kaminskis, pašlaik galvenā aktualitāte ir skolu tīkla reforma, ko ar ierēdņiem paredzēts izrunāt līdz augusta vidum, un Rinkēvičs piekrītot, ka šajā ziņā steigai nav pamata. Gints Kaminskis norādīja, ka "galvenais signāls ir – prezidentam nav vienaldzīgi tas, kā strādā pašvaldības un kā jūtas iedzīvotāji". Pagājšnedēļ notika Pašvaldību savienības priekšsēdētaja Ginta Kaminska un jaunā valsts prezidenta Edgara Rinkēviča tikšanās, pēc kuras abas puses vienojās turpināt ciešu sadarbību, organizēt regulāras tikšanās un informācijas apmaiņu un nepieciešamības gadījumā strādāt kopā ar Latvijas Pašvaldību savienības ekspertiem.

Rīgas domē šonedēļ paredzētas kārtējās nākamās koalīcijas veidošanas sarunas. Līdz šim tās nav izdevušās raiti, jo visas četras iepriekšējās koalīcijas partijas turpina apmainīties pārmetumiem. Pašreizējās opozīcijas frakcijas "Gods kalpot Rīgai" vadītājs, deputāts Juris Radzevičs Latvijas Radio atzina, ka domes vadības partneri ir sastrīdējušies un turpina spēlēt teātri, lai iegūtu lielāku varu. Radzevičs uzskata, ka līdzšinējā situācija tuvinās strupceļam. "Ja Rīgas domes koalīcijas sarunas turpināsies "ar intonāciju, ka katrs atcerēsies pagātnes grēkus un nemitīgi pieprasīs atvainošanos, tad šīs sarunas novedīs pie strupceļa"," sacīja Juris Radzevičs.

Izskatot skolēnu eksāmenu atzīmes, augstskolas ņems vērā visu centralizēto eksāmenu rezultātus un katra universitāte varēs izvēlēties, kurus rādītājus īpaši ņemt vērā, Latvijas Radio norādīja Rīgas Tehniskās universitātes Uzņemšanas komisijas vadītāja Inesa Bušovska. Viņa arī uzsvēra, ka augstākā līmeņa eksāmenu kārtotājiem nevajadzētu satraukties par godīgu konkurenci, vienlaikus norādot, ka pēdējos gados interese par eksaktajām zinātnēm pieaug. Valsts izglītības satura centrs šodien, 14. jūlijā, iepazīstinās ar 2022./2023.mācību gada centralizēto eksāmenu rezultātiem vidusskolās. Šodien 11 augstskolās sāksies arī elektroniskā pieteikšanās, kas šogad pirmo reizi noritēs pēc jaunās, vienotās kārtības. Šis ir pirmais mācību gads, kad 12.klašu skolēni eksāmenus kārtoja atbilstoši jaunajam mācību saturam.

Jautājums par Stambulas konvenciju iestiepjas vismaz līdz augustam, - šāds secinājums izriet no sarunas ar labklājības ministri Eviku Siliņu (Jaunā Vienotība) šorīt Latvijas Radio. Uzsverot, ka esam starp sešām valstīm Eiropā, kas konvenciju nav apstiprinājusi, Siliņa norādīja uz Latvijas sabiedrībā valdošo dzimumu lomu stereotipu. "Daži Latvijas politiķi nevēlas ratificēt Stambulas konvenciju, kuras mērķis ir cīnīties pret vardarbību ģimenē un arī lauz stereotipus par sieviešu "kalpošanu kaut kam", tieši savu stereotipu dēļ," uzskata labklājības ministre Evika Siliņa. Valdība šodien, 13.jūlijā, neskatīs jautājumu par Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu jeb tā saukto Stambulas konvencijas apstiprināšanu Latvijā, jo viena no koalīcijas partijām - Apvienotais saraksts - vēlas dokumentā ieviest papildinājumus.

Šobrīd Lietuva ir notikumu epicentrs, tādēļ pret to ir vērsti kiberuzbrukumi, kas sākušies neilgi pirms NATO samita. Dezinformācijas pētniece Nika Aleksejeva šorīt Latvijas Radio atzina, ka daži dezinformācijas gadījumi ir arī nedaudz sekmējušies.

Lietuvas galvaspilsētā Viļņā šodien un rīt, 11. un 12. jūlijā, notiks NATO samits. Tajā piedalīsies 48 valstu delegācijas, tostarp Lietuvā ir gaidāms arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis. Austrumu flanga un kopējās drošības stiprināšana – tos kā būtiskākos iespējamos samita ieguvumus Baltijas valstīm intervijā Latvijas Radio nosauca Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. Viņa sacīja, ka ļoti būtiska ir aizsardzības industrijas attīstīšana.

Latvijas Radio interviju sērijā par Eiropas nākotni šoreiz paraudzīsimies uz kultūrvēsturiskā mantojuma jomu. Kopš pavasara Latvijas piļu un muižu asociāciju vada Lielvircavas muižas pārstāvis Roberts Grinbergs. Par to, vai Latvijā muižas un citas vēsturiskas ēkas ir pieprasīti tūrisma objekti, vai iedzīvotāji joprojām izvēlas iegādāties un attīstīt arī senākas ēkas, ar kādiem izaicinājumiem saskaras muižu īpašnieki un kāda ir citu valstu prakse šī mantojuma popularizēšanā un saglabāšanā saruna ar Robertu Grinbergu.

Edgars Rinkēvičs, raksturojot galvenās prioritātes Valsts prezidenta amatā, intervijā Latvijas Radio izceļ valsts ārējo un iekšējo drošību, valsts konkurētspējas veicināšanu, arī jautājumus, kas saistīti ar demokrātijas un likuma varas stiprināšanu. "Nemainīgi stingrs atbalsts Ukrainai" un plašāka reģionālā sadarbība, kur Baltijas valstis "spēlē unikālu lomu kā saikne starp Ziemeļvalstīm un Centrāleiropas valstīm," – tā topošais Valsts prezidents par "ārpolitiskajiem uzsvariem" jaunajā amatā. Tajā pašā laikā Rinkēvičs atzina, ka "nākamnedēļ Viļņā notiekošajā NATO samitā Ukrainas uzaicināšana aliansē nenotiks", un valdošais noskaņojums aliansē ir tāds, ka par Ukrainas uzaicināšanu varētu runāt, kad karadarbība valstī būs beigusies, Latvijas Radio sacīja jaunievēlētais Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Savukārt, runājot par valdības koalīcijas paplašināšanās sarunām, Rinkēvičs norādīja: "Es netaisos šajā procesā līdz augusta otrajai pusei nekādi iesaistīties", uzsverot, ka šis ir "principiāli jautājums par