Rta Intervija

Latvijas Universitātē Latvijas okupācijas izpētes biedrība un PSRS okupācijas zaudējumu aprēķināšanas komisijas priekšsēdētājs vēsturnieks Gatis Krūmiņš 13. decembrī sniegs vispārīgu pārskatu par tēmu "PSRS okupācija un Latvijas sociālekonomiskā attīstība: īstermiņa un ilgtermiņa ietekme". Latvijas Radio programmā Labrīt Krūmiņš kā piemēru minēja ietekmi uz Latvijas iekšzemes kopproduktu, salīdzinot ar savulaik līdzīgo Somiju.

Latvijas Bankai ir aktīvāk jāstrādā, lai komercbankas sāktu vairāk kreditēt, tajā skaitā reģionos un uzņēmējus. Turklāt ir jāmazina ķīlas prasības, kā arī jāveicina hipotekārā kreditēšana. Tā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt pauda finanšu institūcijas „Altum” vadītājs Reinis Bērziņš. Zaļo un Zemnieku savienība viņu izvirzījusi kā konkurentu pašreizējam Latvijas Bankas prezidentam Mārtiņam Kazākam, un ar opozīcijas atbalstu Bērziņam ir izredzes tikt amatā. Šaubas par piemērotību viņš noraida ar desmit gadu pieredzi „Altum” vadībā un ar izcilību iegūtu maģistra izglītību.

Valsts pārvalde Latvijā neveicina konkurētspēju un tajā ir pārāk liels administratīvais slogs, secināts domnīcas LaSER pētījumā "Bez satricinājuma nav rezultāta: Latvijas valsts pārvaldes reforma". Tā autore Malvīne Stučka norāda, ka ir rīki, kā to var mazināt. Viens no risinājumiem ir funkciju audits, kas bija īstenots pēc finanšu krīzes 2009.gadā. Pēc tā toreiz izdevās ietaupīt 111 miljonus eiro. Daudzus gadus šo iespēju - atkārtot funkciju auditu - Latvija nav izmantojusi, bet pie tā ir jāatgriežas.

Ziemeļu un Baltijas reģions joprojām būs pievilcīgs gan investīcijām, gan izaugsmei, uzskata Finanšu nozares asociācijas valdes loceklis Jānis Brazovskis. Taču Latvijā to varētu ietekmēt tas, ka turpmākos trīs gadus mūsu valstī reģistrētām kredītiestādēm būs jāmaksā virspeļņas nodoklis, ja tās būtiski neaudzēs kreditēšanu. Sarunā Brazovskis arī norādīja, ka ir svarīgi, lai Latvijas Bankas prezidents ir politiski neatkarīga persona, profesionāls un ar labu reputāciju - tai skaitā starptautiski.

Eiropas valstu mākslas vēsturnieki veido vizuālas mākslas darbu sarakstu jeb kanonu, lai apkopotu vērtības, ko „nedrīkst nezināt”. Rezultātā plānots veidot digitālu vietni, kurā būs apkopota speciālistu sagatavota informācija un publikācijas par valstu izceltajiem mākslas darbiem. Kopumā paredzēts iekļaut ap 470 objektus un sarakstā līdzās tradicionālajai vizuālajai mākslai iekļauta arī arheoloģija, arhitektūra, dizains, fotogrāfija un kino. Latvijas mākslas vēsturniekus projektā pieaicināja pērn un plašāk par to sarunā ar Latvijas puses koordinatori šajā projektā Mākslas akadēmijas Mākslas vēstures institūta vadošo pētnieci Stellu Pelši.

Kā Baltijas valstis var sadarboties, lai varētu palīdzēt nodrošināt zāles smagi slimiem pacientiem? Ko varam mācīties no mūsu ziemeļu kaimiņiem par obligāto veselības apdrošināšanu? Par šiem un citiem jautājumiem salīdzinoši atvērtā sarunā ar Latvijas Radio atbildes sniedza Igaunijas veselības ministre Rīna Sikuta no Sociāldemokrātiskās partijas. Kā Igaunija tiek galā ar dārgu medikamentu iegādi un pieejamību? Rīna Sikuta: Mazā tirgū, vai tā ir Igaunija, Latvija vai Malta, mēs redzam, ka mēs neesam dabiski pievilcīga vieta, kur farmaceitisko preparātu ražotājs vēlas pieteikt zāles kompensējamo medikamentu sarakstam. Starptautiskā salīdzinājumā Igaunijas kavēšanās, vai gaidīšanas laiks, lai pacienti saņemtu jaunas zāles, ir ļoti ilgs. Mēs ļoti slikti izceļamies šajos rādītājos. Taču ieskatoties, redzam, ka galvenā kavēšanās nāk no tirgus regulatora atļaujas izsniegšanas jaunajām zālēm. Un tad paiet vairāk nekā divi gadi, kamēr kompānija piesaka kompensāciju Igaunijā. Tās var kompensēt, tās var nekompensēt, t

Saeima 5. decembrī pēc kārtējās parlamenta sēdes turpinās vakar sākto ārkārtas sēdi, kurā galīgajā lasījumā skata valsts nākamā gada budžeta projektu. Līdz šim deputāti izskatījuši mazu daļu no vairāk nekā 300 iesniegtajiem priekšlikumiem. Ierasti koalīcija līdz šim noraidījusi opozīcijas vēlmes. Nacionālās apvienības deputāte Ilze Indriksone intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt uzteica plānotās izmaiņas pensiju jomā un darbaspēka nodokļos, taču kritizēja, ka demogrāfijas lietas nav prioritāšu sarakstā.

Saeima ārkārtas sēdē 4. decembrī galīgajā lasījumā sāks skatīt valsts nākamā gada budžeta projektu, kas paredz 15 miljardu eiro ieņēmumus un 17 miljardu eiro izdevumus. Valdība līdz šim uzsvērusi, ka galvenā prioritāte budžetā ir drošība. Taču pēc ilgām diskusijām ar sociālajiem partneriem nedaudz ir mainīta arī nodokļu politika, kas strādājošajiem no nākamā gada ļaus saņemt nedaudz lielākas algas, bet darba devējiem radīšot mazākus izdevumus. Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) eksperts Pēteris Leiškalns intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt gan sacīja, ka izmaiņas aizvien palielinās nevienlīdzību.

2. decembrī Valsts kancelejā darbu sāk jaunais Stratēģiskās komunikācijas un koordinācijas departaments. Apvienoto departamentu šomēnes vadīs Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs. Kā intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt sacīja Kronbergs, kancelejā tiek ieviestas plašākas pārmaiņas - tiek samazināts viņa vietnieku skaits līdz diviem, apvienoti arī citi departamenti, piemēram, personāla un finanšu departamenti. Viņš domā, ka ar izmaiņām tiks panākts efektīvāks darbs, jo Valsts kancelejā bijis salīdzinoši daudz vadītāju un trūcis darītāju.

"Latvijas Pasts" attīsta pakomātu sistēmu un šobrīd Latvijas tirgū ir ceturtais pakomātu sūtījumu nodrošinātājs ar 413 pakomātiem. Kā Latvijas Radio rīta programmā stāstīja Latvijas Pasta valdes priekšsēdētāja pienākumu izpildītājs Andris Puriņš, sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija apstiprināja jauno tarifu projektu, kas stāsies spēkā no 1.janvāra.

Politisku ietekmi Latvijas Bankā ienest nedrīkst, par to ir pārliecināts Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks. Intervijā Latvijas Radio programmā Labrīt, atbildot uz jautājumu, kāpēc vērojama pastiprināta politiķu interese par šo amatu, Kazāks uzsvēra, ka ikvienam gribas strādāt labi sakārtotā un reformētā institūcijā.

Par nedrošības un nestabilitātes budžetu šorīt Latvijas Radio raidījumā Labrīt nākamā gada budžetu nodēvēja Edvards Smiltēns no Apvienotā saraksta. Viņš atzina, ka tā patlaban ir politiķu lielākā aktualitāte, jo to nākamnedēļ pieņems otrajā lasījumā.

Jautājums par sieviešu iesaukšanu Valsts aizsardzības dienestā (VAD) joprojām tiek vērtēts. Tā Latvijas Radio rīta raidījumā stāstīja Nacionālo bruņoto spēku komandiera amatam izvirzītais brigādes ģenerālis, Zemessardzes komandieris Kaspars Pudāns. Viņš teica, ka rezervju veidošana ir būtiska un tas pieprasa arī atbilstošu infrastruktūru. Sarunā Pudāns arī norādīja, ka šobrīd tieša apdraudējuma Latvijai nav, bet karavīru būtība ir plānos izskatīt sliktāko, kas var būt, un uz to arī balstīta attīstība. Šobrīd bruņotie spēki dara un darīs visu, lai nodrošinātu valsts aizsardzību. Viņš uzsver, ka Krievija var gribēt atriebties par atbalstu, ko sniedzam Ukrainai un šobrīd mums visiem ir jābūt gataviem dažādiem sabotāžas un hibrīdapdraudējumiem, kas var notikt gan uz robežas, gan valsts iekšienē.

Neizskatās, ka līdz ar Donalda Trampa nākšanu pie varas ASV sankciju politika mainīsies. Tā Latvijas Radio programmā Labrīt stāstīja Finanšu izlūkošanas dienesta priekšnieka vietnieks Paulis Iļjenkovs. Viņš teica, ka pagājušajā nedēļā par sankcijām atbildīgā ASV iestāde noteikusi jaunas būtiskas sankcijas pret Krievijas finanšu iestādēm. Iļjenkovs arī atzīst, Latvijas uzņēmumi tiešām vairāk eksportē uz Centrālāziju, bet tas ir normāli, ka gadījumos, kad pret kādu valsti nosaka sankcijas, tad pēkšņi palielinās tirdzniecības apjomi ar šīs valsts kaimiņvalstīm. Viņš arī teica, ka tās ir sankciju sekas un dažkārt tas tiekot izmantots arī sankciju apiešanai. Paulis Iļjenkovs sacīja, ka attiecībā uz Latviju nav tik slikti, kā izskatās.

Jaunas idejas kā risināt radušās problēmas parasti rodas tad, kad kaut kā pietrūkst, kad kaut kas īsti nestrādā. Īpaši svarīgi tas ir uzņēmējdarbībā, kur būtiska ir naudas pieejamība, jo tieši tā ir augsne, kas ļauj uzņēmumam augt un jau realizēt savus plānus. Finanšu pasauli pēdējos pāris gadu desmitos ir satricinājuši neviens vien pārbaudījums. Tieši tas ir bijis grūdiens finanšu tehnoloģiju jeb "fintech" attīstībai. Par to, kādi ir Latvijas piedāvātie risinājumi pasaulei un kuru valsti Eiropā patlaban var saukt par "fintech" galvaspilsētu, kā arī kādi jauni regulējumi sagaida šo nozari Eiropas Savienībā - saruna ar investīciju brokeru sabiedrības "Twino" dibinātāju un īpašnieku, kā arī podkāsta par mākslīgo intelektu un Latvijas izaugsmes iespējām veidotāju Armandu Broku.

Nav nekāda satraukuma, ka kāds nelabvēlīgi varētu ietekmēt Latvijai tik svarīgu stratēģisku uzņēmumu kā "Latvijas gāze", intervijā Latvijas Radio raidījumā Labrīt norādīja akciju sabiedrības "Latvijas gāze" valdes priekšsēdētājs Aigars Kalvītis. Viņš norādīja, ka uzņēmuma padomē ir plašs pārstāvju loks, kas kliedējot bažas. Latvijas Radio jau vēstīja, ka "Latvijas gāze" pirms kāda laika no Omānas uzņēmuma "Quadrah International SPC" iegādājusies iepriekš Krievijas uzņēmumam "Gazprom" piederējušās "Latvijas gāzes" akcijas. Pats uzņēmums to sauc par soli akciju konsolidācijai un Krievijas ietekmes izskaušanai. Ir plānots, ka Latvijas gāze varētu atpirkt vēl citas akcijas, tādā veidā iegūstot kontrolpaketi pār uzņēmumu.

Latvijas investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) darbinieki noguruši no reorganizācijas, secinājusi jaunieceltā aģentūras vadītāja Ieva Jāgere. Tas izskaidrojams ar to, ka pārmaiņas ilgst jau četrus gadus un tas ir ļoti ilgs laiks. Šobrīd jaunā darbinieku struktūra ir vien papīra formā un ir mēnesis, lai to ieviestu. Jāgere nespēj atbildēt, cik darbiniekiem būs uzteikts darbs. Tas būšot zināms vēlāk. -- Plaša reorganizācija, samazināts departametu skaits un plānots arī atlaist desmito daļu darbinieku. Šādu pārmaiņu notikumos šobrīd atrodas aģentūra, kuras vadītājas amatā nesen stājusies Ieva Jāgere.

Par savu teritoriju atkarošanu Ukraina šobrīd nevar runāt. Tā Latvijas Radio situāciju frontē raksturoja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. Viņš norāda, ka jāatzīst, ka Ukrainas izteikumi par vēlmi atgūt valsts robežu, kāda tā bijusi 1991. gadā, ir ilūzija. Krievija esot spēcīga un uzbrūk, cits stāsts - kādas kvalitātes šie uzbrukumi ir. Tāpat Sladiņš atzīst, ka ASV atļauja Ukrainai izmantot tālās darbības radiusa raķetes pret mērķiem Krievijā palīdzēt Ukrainai mazināt Krievijas spēku ofensīvu. Tiesa, cik liela nozīme tām būs, šobrīd ir grūti vērtēt. Tas tāpēc, ka nav zināms uz kādu teritoriju lēmums attiecas - tikai uz Kurskas apgabalu vai plašāku teritoriju un otrs - ir svarīgi zināt, cik daudz Ukrainas rīcībā ir raķešu, kas patiešām varētu būtiski ietekmēt Krievijas karaspēka kaujasspējas un to sabiedrība varētu arī nekad neuzzināt.

Kāds augstāks spēks mani sauca uz Latviju, un es tam nespēju pretoties. Iespējams, tā bija senču asinsbalss – tā saka Liene Brūna. Viņai ir 26 gadi, viņa dzimusi, augusi un lielāko dzīves daļu pavadījusi Austrālijā, bet pagājušajā vasarā triju nedēļu laikā pilnībā pārcēlās uz dzīvi Latvijā. Latvijas realitāte atšķiras no viņas priekšstatiem, visgrūtāk viņai sadzīvot ar Latvijas ziemu, bet viņa negrasās padoties, un šogad ziemošanai esot jau daudz labāk sagatavojusies. Lielu iedvesmu Liene guvusi no piedalīšanās projektā „Misija – Latvietis”, kas iepazīstina ar 17 ļoti izciliem Latvijas cilvēkiem un kurus tieši Liene bija uzaicināta intervēt raidierakstiem. Šonedēļ projekts sāka savu ceļu pie skatītājiem Latvijas Televīzijā, un to papildina Lienes veidotie raidieraksti, ko publicē portāls LSM.

Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš Krievijas pilna apmēra iebrukuma Ukrainā. Par to, kā mainījusies Ukrainas sabiedrība šajā laikā un kāpēc Ukrainā mazinās uzticība pie varas esošajiem, kā arī nacionālajiem medijiem – Latvijas Radio korespondentes Ukrainā Indras Sprances intervija ar demokrātiskos procesus vērojošās nevalstiskās organizācijas OPORA analītiķēm Anastasiju Romaņuku un Olgu Snopoku. Nākamnedēļ aprit 1000 dienas, kopš pilna apmēra iebrukuma sākuma. Tajā laikā mēs redzējām patiešām lielu sabiedrības vienotību. Kā jūs šobrīd novērtētu – cik vienota ir Ukrainas sabiedrība? Anastasija Romaņuka: Patiesībā mūs ar kolēģiem šis jautājums satrauca. Kopš pilna apmēra iebrukuma pirmās nedēļas mēs redzējām, ka Ukrainas sabiedrības noturības atslēga bija tās vienotībā, bet šobrīd mēs novērojam lielas atšķirības starp dažādām sabiedrības grupām šī kara izdzīvošanas pieredzē. Mēs saprotam, ka, piemēram, karavīri un viņu tuvinieki tādā nemateriālā ziņā ir atdevuši aizsardzībai daudz vairāk – viņu dzīves ir ievē