Rta Intervija

Šodien visā Latvijā atzīmēs Zinību dienu, ar kuru oficiāli sākas jaunais mācību gads. Diemžēl Tiesībsargs saņemot daudz sūdzību no vecākiem par skolu prasībām iegādāties skolēniem to, kas būtu jānodrošina izglītības iestādei. Saruna ar Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāju Lailu Grāveri. Vasarā Tiesībsargs aicinājis vecākus ziņot vai viņu atvases saņem bezmaksas izglītību. Savukārt, kas ir šobrīd visnesakārtotākās lietas mācību procesā un kas visvairāk uztrauc vecākus? Pastāstija organizācijas „Mammām un tētiem vadītāja Inga Akmentiņa - Smildziņa.  

Neformālās sarunas par jaunās valdības veidošanu notiek jau teju visu vasaru. Bet šodien uz tikšanos ar Jaunās Vienotības premjera amata kandidāti Eviku Siliņu aicināti tie politiskie spēki, kuri pauduši gatavību strādāt Siliņas vadītajā koalīcijā, proti, Apvienotais saraksts, Zaļo un zemnieku savienība un partija "Progresīvie". Taču Apvienotais Saraksts paziņojis, ka uz šīm sarunām neieradīsies, jo neredz jēgu. Partija izvirzījusi piedāvājumu, kas paredz, ka jaunās koalīcijas kodolu veidotu pašreizējās valdības partijas - Jaunā Vienotība, Apvienotais saraksts un Nacionālā apvienība, reizē nosakot garantijas pret Aivara Lemberga ietekmi caur Zaļu un Zemnieku savienību.

Šodien savu darba divdesmito gada dienu ar svinībām atzīmēs labdarības organizācija Ziedot.lv. Šo gadu laikā iedzīvotāji un uzņēmumi Latvijas labklājībai ir ziedojuši 73 miljonus eiro. Visvairāk cilvēki izvēlas ziedot bērniem, pamestiem mājdzīvniekiem un sirmgalvjiem. Šo gadu laikā ir nācies arī piedzīvot nepatīkamus brīžu, piemēram, kad kāds mēģina naudu izkrāpt.

Parlamentārās izmeklēšanas komisijas par finanšu sektora "kapitālā remonta" sekām gala ziņojums ir neglaimojošs pozīcijai. To šorīt Latvijas Radio atzina Izmeklēšanas komisijas priekšsēdētājs Vilis Krištopāns no partijas „Latvija pirmajā vietā”, norādot, ka pozīcijas deputāti ir bremzējuši darbu un neesot ļāvuši komisijai pilnvērtīgi veikt izmeklēšanu. Tomēr pieņemtajā gala ziņojumā esot 23 secinājumi un 8 ierosinājumi.

Premjeres amatam nominēta Evika Siliņa un nākamais solis, ko sagaida sabiedrība, ir drīza jaunas valdības izveide. Partijām notikušas neformālas sarunas par jauno koalīciju, taču konkrēts tās sastāvs vēl nav skaidrs. Siliņa saskata iespējamību izveidot četru partiju valdību divās kombinācijās, vienā no kurām būtu pārstāvēti "Progresīvie", bet citā modelī - Nacionālā apvienība. Abos variantos koalīcijā ietverot Jauno vienotību, Apvienoto sarakstu un Zaļo un zemnieku savienību. Visticamāk, iespējamas arī "citas variācijas" un par šiem vai citiem variantiem šobrīd vismaz partiju iekšienē ir jābūt skaidrībai. Šorīt noskaidrosim, kāda ir Apvienotā Saraksta un Nacionālās apvienības nostāja par jauno valdību. Nacionālā apvienība nevēlas palikt opozīcijā, bet tā neredz iespējas strādāt vienā valdībā ar Progresīvajiem.  Rīta intervija ar Nacionālās apvienības frakcijas priekšsēdētāja vietnieku Jāni Dombravu un Apvienotā saraksta Saeimas frakcijas priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

Krievijā, Tveras apgabalā, nogāžoties privātajai lidmašīnai, gāja bojā grupējuma “Vagner” līderi, tostarp Jevgeņijs Prigožins. Visticamāk, rīkojumu nogalināt Prigožinu devis Krievijas prezidents Vladimirs Putins, atriebjoties par militāro dumpi Krievijā, ko tieši pirms diviem mēnešiem uzsāka Prigožins. Šī versija patlaban izskan kā ticamākā, kaut gan klejo arī citas teorijas un sazvērestības. Nekāds atbildes gājiens no „vāgneriešiem” gan vairs nav iespējams. Tā Latvijas Radio sacīja Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētnieks Valdis Kuzmins. 

Algotņu grupējuma "Vagner" vadītāja Jevgeņija Prigožina nāve ir vēl viens piemērs tam, ka Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam nedrīkst uzticēties nekādos jautājumos, intervijā Latvijas Radio pauda Latvijas vēstnieks Ukrainā Ilgvars Kļava. Viņš arī teica, ka šodien, Ukrainas Neatkarības dienā, Ukrainā ir aicinājumi plaši nepulcēties un masu pasākumus nerīkot, zinot to, ka Krievija bieži cilviliedzīvotājus izmanto par uzbrukuma mērķi. Ukrainas Neatkarības dienu šodien svinēs arī Rīgā. Paredzētas mākslas performances, zibakcija, koncerts un Brīvības pieminekļa izgaismošana.

Arī pēc valdības nomaiņas jāturpina iesāktās reformas izglītības nozarē. Tā uzskata izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības”. Viņa intervijā Latvijas Radio uzsvēra, ka rezultāti vispārējā izglītībā ir būtiski pasliktinājušies, tāpēc nepieciešams strādāt, lai šādu situāciju novērstu. Runājot par mācībām pilnībā tikai latviešu valodā, ministre norādīja, ka nekādu atkāpju par valodas zināšanām nebūs.

Jebkurš skandāls vai neizdarība rada neuzticību sabiedrībā, un ienaidnieks to vēlas, jo tādai valstij ir vieglāk uzbrukt. Tā Latvijas Radio sacīja bijušais ārlietu un aizsardzības ministrs Artis Pabriks, tagad domnīcas „Ziemeļeiropas politikas centrs” (Northern Europe Policy Centre) direktors, politoloģijas doktors. Runājot par austrumu robežas izbūvi, Pabriks norādīja, ka arī pats vēlētos, lai tas žogs būtu.

Nepilnas divas nedēļas līdz jaunajam mācību gadam. Privātās skolas "Patnis" projektu vadītāja, bijusī izglītības un zinātnes ministre Anita Muižniece, jautāta par skolu tīkla reformas kritērijiem Latvijas Radio, atzina, ka ir par to skeptiska. Viņa saskata problēmas attālākajos rajonos - gan satiksmes ziņā, gan ar vecāko skolēnu izmitināšanu un citas. Muižniece arī norādīja, ka nozarei nav pēctecības reformu ieviešanā.

"Vagner" grupējuma mēģinājums šķērsot Baltkrievijas - Latvijas robežu ir maz ticams, intervijā Latvijas Radio sacīja Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ar Krievijas svētību ļoti iespējams, turpinās uzsākto nelegālo imigrantu bīdīšanu uz Eiropu, lai, iespējams, novērstu uzmanību no Ukrainas," atzina Jānis Slaidiņš. "Baltkrievija ļoti iespējams 1. septembrī uzsāks operāciju "Paisums", tā ir nelegālu imigrantu pastiprināta nogādāšana ES valstīs," komentējot situāciju Latvijas–Baltkrievijas pierobežā, kad vienas dienas laikā Latvijā mēģinājuši iekļūt pat 100 migrantu," norādīja Slaidiņš. "Grupējums "Vagner" ir kļuvis par lielu bubuli," piebilda Slaidiņš, skaidrojot, ka algotņu grupējums "var tikt izmantots nelegālo imigrantu operācijās, bet reāla iebrukuma draudi ir zemi". Komentējot Latvijas un citu Baltkrievijas pierobežas valstu reakciju uz notiekošo, Slaidiņš pauda, ka "Polija ir parādījusi, ka "te nekas nebūs", pārdislocējot bruņoto spēku vienības uz savu Baltkrievijas pi

Rīgas domē šodien, 17. augustā, plāno ievēlēt galvaspilsētas mēru. Visticamāk, jaunveidojamā koalīcija virzīs pašreizējo vicemēru Vilni Ķirsi (Jaunā Vienotība). Ķirsis intervijā Latvijas Radio teica, ka, kļūstot par mēru, izvirzījis sev trīs prioritātes galvaspilsētas saimniecībā. Pirmkārt, pievērsties ielu, tiltu un pilsētas infrastruktūras sakārtošanai, kā arī jaunu mājokļu būvniecībai un investīciju piesaistīšanai un izglītībai. Radio Ķirsis arī uzsvēra, ka ar jaunās koalīcijas kolēģiem ir pavadīts ilgs laiks sarunās, meklēti kompromisi un panākta vienošanās, tāpēc šobrīd nav iemeslu neuzticēties tiem, kas apliecinājuši atbalstu.

Līdzšinējā valdība ir strādājusi efektīvi, tāpēc tas nav varējis būt iemesls, lai Ministru prezidents Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” demisionētu. Tā intervijā Latvijas Radio sacīja „Apvienotā saraksta” līderis Uldis Pīlēns. Šī esot labākā iespējama koalīcija, un visvienkāršākais tehniskais risinājums būtu bijis atrast nākamo premjeru un cilvēku, kas ieņemtu brīvo vakanci – ārlietu ministra vietu.

AS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) saskata iespēju šoruden iesaistīties Ukrainas graudu pārvadāšanā. Šādu viedoklis intervijā Latvijas Radio pauda kompānijas valdes priekšsēdētājs Rinalds Pļavnieks. Viņš minēja, ka iepriekš bija skeptisks par Ukrainas graudu pārvadāšanas iespējām pa dzelzceļu caur Latviju, taču tagad loģistikas tehnoloģijas un pārkraušanas iespējas ir attīstījušās tādā mērā, ka šobrīd ir iespējams izmantot daudz operatīvāk pārkraujamas vienības.

"Jaunā Vienotība", "Progresīvie" un Zaļo un Zemnieku savienība (ZZS) varētu būt jaunās valdības kodols. Tā uzskata Kaspars Briškens, Saeimas deputāts, frakcijas "Progresīvie" priekšsēdētājs. Šīm partijām ir kopīgs redzējums par valdības darbu. Tas atklājies līdzšinējās sarunās, vasarā strādājot pie valdības prioritātēm. Briškens arī vērtē, ka koalīcija būtu stabilāka, ja valdībā būtu četras partijas.

Visas nedēļas garumā ierakstu sērijā „Pārmaiņas nozieguma ēnā” stāstījām par likumpārkāpējiem, kas maina savu dzīvi, noziedzīgo ceļu atstājot pagātnē. Varējām dzirdēt, kā Valsts probācijas dienests strādā gan ar bērniem, gan smagos noziegumos notiesātajiem, kas atstājuši cietumu. Probācijai Latvijā apritēs divdesmit gadi. Kā iestāde attīstījusies un uz ko vēl tiecas, par to stāsta dienesta vadītājs Imants Jurevičius.

Ar ministru rokādēm ir plānots izbeigt lēmumu pieņemšanas bremzēšanu, savukārt ar koalīcijas paplašināšanu varētu izvairīties no veto tiesību likšanas, ņemot vērā priekšā esošās smagās reformas veselības un izglītības nozarēs. Tā intervijā Latvijas Radio teica valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no Jaunās Vienotības. Ar jaunāko memorandu un ministru nomaiņu viņš gribot sapurināt savus koalīcijas partnerus, jo pašlaik daļa strādājot ar domu, ka viņiem nav konkurences. Kariņš kā nākamo ekonomikas ministru redzētu uzņēmēju Uldi Pīlēnu no "Apvienotā saraksta". Pašreizējos ministrus viņš kritizēt negribot. Valdības vadītājam šodien, 11. augustā, plānota tikšanās ar "Apvienoto sarakstu" un Nacionālo apvienību, lai uzklausītu koalīcijas partneru nostāju par premjera izvirzītajiem nosacījumiem šīs valdības pastāvēšanai. Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" sola savu nostāju paust preses brīfingā, kas sasaukts īsi pirms tikšanās ar premjeru. Ja Nacionālā apvienība un "Apvienotais saraksts" būtu apmierināti

Premjerministra, "Jaunās Vienotības" politiķa Krišjāņa Kariņa piedāvājums darbu turpināt esošajā koalīcijā, bet ar nosacījumu mainīt trīs ministrus, ir vērtējams kā ultimāts. Tā intervijā Latvijas Radio izteicās Nacionālās apvienības pārstāvis, kultūras ministrs Nauris Puntulis. Kaut arī par dinamikas vajadzību politisku lēmumu pieņemšanā tiek runāts jau vairākus mēnešus, Puntulis uzskata, ka Kariņa piedāvājums ir nācis pārāk strauji. Jau vēstījām, ka premjers Nacionālajai apvienībai, tās pārstāvim Rihardam Kolam piedāvā ārlietu ministra posteni, bet grib atņemt pārvaldību pār Ekonomikas ministriju. Puntulis domā, ka ekonomikas ministre strādā labi.

Pavasara salnas Latvijas lauksaimniekiem radījušas 7–8 miljonu eiro lielus zaudējumus. Kā norāda zemkopības ministrs Didzis Šmits ("Apvienotais saraksts"), salnu radītie zaudējumi ir pilnībā aprēķināti, bet tagad tiem jāpierēķina arī 7. augusta vētras un krusas radītie zaudējumi. To plānots izdarīt līdz 25. augustam. Eiropas Savienība (ES) iepriekš nolēma piešķirt Latvijas lauksaimniekiem kompensācijām nepilnus 8 miljonus eiro, ļaujot valstij no sava budžeta atvēlēt šim mērķim vēl divreiz vairāk naudas, līdz ar to, ja valdība izšķiries par šādu atbalstu, kompensācijām varēs atvēlēt nepilnus 25 miljonus eiro, stāstīja Šmits. Tā nav vienīgā atbalsta iespēja, uzsvēra ministrs. Arī vētras un krusas radīto zaudējumu aprēķināšana būs skrupuloza un detalizēta, jo stihija skāra faktiski visu Latviju, norādīja ministrs. Pēc zaudējumu aplēsēm valdībai būs jālemj par atbalstu un visiem lēmumiem jābūt labi izsvērtiem, pauda Šmits.

Pretēji iepriekš paustajam valdības vadītājs Krišjānis Kariņš no „Jaunās Vienotības” šodien tomēr vēl nenāks klajā ar piedāvājumu par valdības paplašināšanu, to atliekot, visticamāk, par nedēļu – līdz Valsts prezidenta noliktajam termiņam. Valdības potenciālās jaunpienācējas – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – Saeimas frakcijas vadītājs un partijas priekšsēdētājs Viktors Valainis uzsver, ka divus mēnešus runāts par valstī būtiskām tēmām, piemēram, izglītību, veselības aprūpi, darbaspēka pieejamību. Un tagad ir pienācis laiks premjeram sākt rīkoties, jo ir uzlikta ļoti augsta politiskās atbildības latiņa. Tātad no Kariņa gaidāmā paziņojuma Zaļo un zemnieku savienība drīzāk sagaida sarunu turpinājumu, kā īstenot premjera izvirzītās piecas prioritātes. ZZS viens no līderiem arī akcentēja, ka Kariņš attiecīgos piecus jautājumus pieteicis, jo uzskata tos kā ļoti svarīgus valsts izaugsmei, bet reizē valdības vadītājs neredzējis, kā tos pilnvērtīgi īstenot kopā tikai ar pašreizējiem koalīcijas partneriem. Valai