Kolnas?ta

Lienīte i Juoņs Litavnīki (Lienīte i Jānis Litavnieki) ir Rēzeknis nūvoda uzjiemieji, kuri lauku vidē ražoj Latvejis tiergā unikalus produktus sovā uzjāmumā „Safīra L”. Dzeive pīrūbežā i ticeiba sovai vītai dūd spāku struoduot i veidot sovu kasdīnu, nasaverūt iz turisma nūzaris ituo gods izaicynuojumim Latgolā. Drūsai braucit iz Latgolu, cylvāki ite iz vītys aicynoj naiznīcynuot turisma nūzari regionā ar naapdūmeigim vuordim. „Mes vysi asam vīnā laivā.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par vuordu „sapyns, sepinēt”. Sepinēt vīnai daļai latgalīšu ir tys pats, kas vyds dialekta sapņuot.  Dīnavydlatgolā nasoka sepinēt. Dīnavydlatgolā soka sapyns i sapynuot. Cyti jū lītoj ari ar ūtru nūzeimi – sepinēt nūzeimej jau taidus kai mūrgi, koč kas nareals, ka tu stuosti damaluodams varbyut, voi tī dalykdams, īsadūmuodams, ka tai varātu byut, bet tai patīseibā nav. Na vysai lobi sapyni palīk par mūrgim. Sapyns ari ir ar lelu fantazejis procentu – tu īsadūmoj, kai tys varātu byut, voi kai tev grybātūs, kab tai byutu. Tovys īdūmys, tova īsadūmuošona. Var byut ari leli sapyni – grybu tikt olimpiskajā komandā. Vysaidi sapyni var byut.

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par grupys „Bez PVN” debejis albumu „Pyrms vuorda” (2006), kas ituo gods beiguos svieteis sovu 20 godu jubileju. Īspiejams, pyrmais pylnmetražys rokalbums latgalīšu muzykys viesturē, kas izaceļ ar daudzpuseigū materialu, kas izvad klauseituoju cauri plotam jiutu spektram – smeļdzeigi, patīsi, sirsneigi, tautyski i naiztikt bez mozys humora devys.   Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”  

Viļānīte Vija Piziča ir Atzineibys krysta viersineica, juriste, Latvejis Zvārynuotu notaru padūmis reikuotuojdirektora vītineica, sabīdryskuo darbineica i aktiva latgaliskuos kulturys atbaļsteituoja. 4. majā Vija Piziča sajēme augstuokū Latvejis vaļsts apbolvuojumu par nūzeimeigu īguļdejumu tīsyskys vaļsts styprynuošonā i sabīdryskajā dorbā. Sajamūt Atzineibys krystu, kura devize ir „Godaprāta ļaudīm”, Vija ir pagūdynuota: „Kod tu apsazynoj, saprūti, kas tys ir par mārūgu, i paraugi īlikt sevi tymā mārūgā, cīši pagūdynojūši tys ir, i taišni tys, ka tevi īlīk gūdapruota ļaužu kategorejā, mani cīši aizkustynuoja.” Notariatā Vija Piziča suoce struoduot laikā, kod „beja objektiva vajadzeiba piec puormaiņu notariatā. Cylvāki beja naapmīrynuoti, ka navarēja datikt notarim, deļ pakalpuojumu kvalitatis,” i struodoj tī jau catūrtdaļu godu symta, kod „daudzys puormainis tyka veiktys. Vīna nu jūs, ka Latvejis notari beja pyrmī naviņ Eiropā, bet pasauļa 80 vaļstu grupā, kurā ir latiņu tipa notariats, kuri suoce snīgt s

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok lūceit darbeibys vuordus vieliejuma izteiksmē. Itai lobuok – mes grybātumem, mes runuotumem, mes doncuotumem. Vieliejuma izteiksmē – mes grybātumem. Lideja Leikuma skaidroj: „Tys ir koč kas breineigs, kas myusu volūdā ir. Patīseibā tei ir myusu vacvacuo forma darbeibys vuorda sistemā. Dīnavydlatgolā juos ir dzeivys pa šudiņdīnai, puorejim latgalīšim jau mozuok. Vydsdialekta latvīši itū sovpateibu seņ jau pagaisynuojuši, jim nav tuo formu škeiruma, šur tur, pa kaidai koč kur nūskaņ vēļ Kūrzemis kaiduos izlūksnēs, bet jim nav pylnā sistemā nikur vairs itūs formu, a latgalīšim vēļ ir kotrai personai, i pa šudiņdīnai juos vēļ ir dzeivys. „Mes runuotu” jau ir jaunuoka forma. „Mes runuotumem” ir vacuo forma. Jei ir breineiga, juos vajaga turēt. Tys ir tys, par kū myusu volūdai pīvierš viereibu ari tī zynuotnīki Rītumeiropys vaļstīs, ka

Helēnys i Jura Viļumu saimē aug diveji dāli – Vitolds i Teodors, i latgalīšu volūda jim ir naviņ sazinis veids, jei ir vide, kurā aug bārni, veidojās attīceibys i teik saglobuota pīdareibys sajiuta. Helēna, Jurs, Vitolds i Teodors Viļumi runoj par sovys saimis pīredzi, kaida ir latgalīšu volūdys vīta myusdīnu Latvejā, kod apliek dominej cytys sazinis telpys, kai bārni pījam i turpynoj vacuoku dzymtū volūdu, i kū cylvākam nūzeimej dūmuot, runuot i dzeivuot sovā volūdā uorpus Latgolys. Viļumu saime izaveiduoja pyrma divpadsmit godu 17. majā, Vitolds vuicās Rēzeknis suokumškolys 5. klasē, Teodors īt bārnuduorzā, Jurs saimē ar bārnim runoj latgaliski, Helēna – latvyski. Latgalīšu volūda ir jūs saimis ideņtitate, stuosta Jurs: „Tei ir daļa nu manis, i ka es tū daļu naīdūdu sovim bārnim, nu tod koč kū mes zaudejam vysi. Saimē mes runojam kai latgaliski, tai baļtiski. Piec byuteibys tys ir taids mozais Latvejis idealais modeļs, ka runojam par volūdom. Var runuot latgaliski, var runuot baļtiski, vīns ūtra saprūt. I

Ratinsku saime nu Rēzeknis – Ilona, Mareks i Dominiks apzynuoti veidoj i dzeivoj latgaliskā vidē. Latgalīšu volūda Ratinsku saimē ir muotis volūda, pošsaprūtams sazinis pamats i pylnviertiegi kluotyn asūša vysuos dzeivis jūmuos – školā, dorbā, draugu vydā. Mareks Ratinskis vuicās Rēzeknis Vaļsts 1. gimnazejis 8. klasē, spielej futbolu i basketbolu, Dominiks Ratinskis vuicās Rēzeknis suokumškolys 6. klasē i spielej futbolu, jūs mama Ilona Ratinska struodoj foto veikalā. Ilona ari poša izauguse latgaliskā vidē: „Es dzeivuoju taidā latgalīšu vidē, mes pogolmā bejom voi nu latgalīši, voi nu krīvi, latvīši beja daži bārni, kas atbrauce pi babu vosorā. Nikū eipašu es nadūmoju, ka runoju latgalīšu volūdā, tys beja pats par sevi saprūtams, deļ tuo ka tai runuoja vysi. Školā mes sovā storpā runuojom, školuotuoji runuoja latgalīšu volūdā, stuņdis beja latvīšu volūdā, bet uorpus mums vide beja latgalīšu.” Latgalisku vidi Ilona turpynoj veiduot ari sovim bārnim: „Es mieginuoju izveiduot taidu vidi, lai jī nasajustu ka

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok pasaceit „paļauties”. Itai lobuok – atsadūt. Lideja Leikuma skaidroj: „Vuords „pasaļaut” caur latvīšu literarū volūdu īguojs. Var saceit – atsadūt, nūticēt. Aprokstūšuos konstrukcejis var byut vairuokys, i navajag raudzeit vysod atrast vuords pret vuordu – es tev nūtycu, es tev pylnā mārā nūtycu, tycu tikai sev. „Davīrēt” byus atrūnams vacajuos gruomotuos, tys ir vacs slavismys myusu volūdā, i taidi vaci slavismi vīns aiz ūtra palānai atmierst.”

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „drons”. Verūtīs iz ituos nedelis nūtikšonom Rēzeknis pusē, pādejūs dīnu apsprīstuokais vuords Latgolā varātu byut „droni” drūšeibys kontekstā. Sovpus rubrikā „Vuordineica” apsaveram itū vuordu nu volūdys redzīņa, i voi vuordam „drons” vajadzātu izdūmuot kaidu cytu latgaliskū verseju.

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, kai latgaliski lobuok saceit „zupa”, itai lobuok – virīņs, vyrumeņš.

Niu eistynuots muzeju digitalizacejis projekts, kurymā deveni Latgolys regiona muzeji, jūs vydā ari Latgolys Kulturviesturis muzejs, ir suokuši pīduovuot daļu sovu izstuožu eksponatu apsavieršonai digitalā vidē, tymā skaitā ar virtualuos realitatis okulerim. Kū nūzeimoj muzejs digitalajā laikmatā, voi virtualuo pīredze var aizstuot kluotīnis apmekliejumu, voi ari tys ir kai impuļss kluotīnis apmekliejumam, par itū i na tikai saruna ar Latgolys Kulturviesturis muzeja direktori Anastasiju Strautu.

Literaturzynuotnīka Valentina Lukaševiča i viesturis doktoranta, muzika Arņa Slobožanina sagataveitejā „Vuordineicā” itūreiz par vuordu „okuots”. Voi tev ir okuots īt iz dorbu, pi tuo – na vīnkuorši īt, bet dareit tū ar lelu prīcu, ar lelu dedzeibu. Leidzeigi kai „dareit ar lelu entuziasmu”. Vuords vysa tycamuok guojs nu slavu volūdu, varātu byut saisteits ar meideibom: ar lelu okuotu, ar lelu dedzeibu īt medeibuos, īt da meža.  

Tulkuotuoja Jūlija Tumanovska nu jaunnorvegu volūdys latgaliski puortulkuojuse Nobela premejis literaturā laureata Juna Fosis (Jon Olav Foss) lugu „Kaids nūteikti atīs”. Luga latgaliski īstudāta Daugovpiļs teatrī (režisors Olegs Šapošnikovs, 2024) i izruode sajāmuse Latgalīšu kulturys goda bolvu “Boņuks 2024”. Taipat luga latgaliski izdūta ari gruomotā (2025), kas tyka nomināta kai Latvejis Literaturys goda bolvai (LaLiGaBa 2025), tai gruomotu muokslys konkursa „Zelta ābele 2025” bolvai. Kod vīnu mozu volūdu puortulkoj iz cytu mozu volūdu, juos obejis palīk drupeit leluokys. Jūlija Tumanovska stuosta par jaunnorvegu i latgalīšu volūdu leidzeibom: „Jaunnorvegu volūda ari ir leidzeiga tam, kai latgalīšu volūda Latvejā ar tū, ka jū lītoj na tik daudz cylvāku kai lelū volūdu, bet tam taipat ir dīzgon lela nūzeime vaļstī.” Kod tulkuojums ir izguojs ceļu da teatra skotivis, tei ir ari sova veida tulkuotuoja atkluošona, soka Jūlija: „Kod es pyrmū reizi beju iz pyrmizruodi, es cīši uzatrauču, ka vysi niu redzēs, kū

Rubrikā „Muzykys žvyrs” muzikis Ingars Gusāns, ari Solvvaļnīks i muzykys entuziasts Silvestrs Solovjevs stuosta par latgalīšu muzykys īrokstim, kaidi albumi latgalīšu muzykā ir izdūti, i kam ir vārts dagrīzt viereibys. Apsavieršonā vysaidi muzykys žanri, grupys i solo muokslinīki. Itūreiz par repera Bruolāna miksteipu „Zalts”, kas ir kai ideju i skaņu apkūpuojums, kurā savīnuoti vairuoku godu laikā radeiti, da itam napublicāti goboli. Projektā, kas veidots kūpā ar DJ Valnu i Sleideigū, vydā 11 dzīšmu, kur jiutama kai ilgstūša sadarbeiba, tai vysaidu periodu nūskanis i stilistika. Miksteips skaņ kai breivs i organiskys hiphopa dorbs latgaliski – bez lelys konceptualuos strukturys, tok ar stypru autentiskumu i lokalū ideņtitati. Žvyrs ir grants, i Sovvaļnīks skaita, ka „latgalīšu muzykys ceļš nikod nav bejs leidzons, tys vysod ir bejs kai pa granta ceļu, ari idejiski „Muzykys žvyrs” ir vysā pamatuoti – vysu laiku ceinomēs, īmam, sovpateigs ceļš.”

Rubrikā „Itai lobuok” profesore Lideja Leikuma turpynoj stuosteit par tū, kaidus latgaliskūs vuordus, tūs salykumus ci formys lobuok lītuot. Itūreiz par tū, deļkam latgaliski lobuok saceit „puorsoka”. Lideja Leikuma skaidroj: „Lobuok puorsoka. Par kū lobuok puorsoka? Par tū, ka soka i puorsoka. Puorsoka ir tys, kū esi dzierdiejs i atstuosti piec tam tuoļuok. Atstuosta cyts cytam. Dzeds atstuosta unukam, kū ir dzierdiejs nu sova tāva, jis jam na tikai soka, bet puorsoka. A puosoka jau ir vīnkuoršuoks variants, bet var saceit ari puosoka.”