Rta Intervija

Krievijas izvērstais karš Ukrainā ir arī Japānas karš, jo Ukraina cīnās arī par šīs valsts brīvību un demokrātiju. Tāpēc Japānai būtu jādara vēl vairāk Ukrainas atbalstam. Tā uzskata Japānas ārpolitikas eksperts un Kobes Universitātes profesors Tošs Minohara, kurš šonedēļ apmeklēja Rīgu. Vizītes laikā viņš sniedza interviju Latvijas Radio.

Partijas “Saskaņa” valde nākamnedēļ plāno vērtēt Rēzeknes mēra Aleksandra Bartaševiča izslēgšanu no partijas par aicinājumu boikotēt tās kongresu. Tā intervijā Latvijas Radio pastāstīja “Saskaņas” valdes līdzpriekšsēdētāja Regīna Ločmele. Pašlaik esot redzams, ka Bartaševičam ir atbalstītāji biedru rindās, bet citi būs gatavi palikt partijā, ja Rēzeknes mērs izstāsies. “Saskaņas” līdzpriekšsēdētāja pieļāva, ka Bartaševičam līdzīgi kā partiju pametušajam Daugavpils mēram Andrejam Elksniņam varētu būt padomā iecere izveidot jaunu partiju. Taču "Saskaņas" nākotni tas neapdraudēšot, teica Ločmele.

Latvijā oficiālā vizītē ierodas Polijas prezidents Andžejs Duda ar dzīvesbiedri. Polijas prezidents ar Latvijas prezidentu Egilu Levitu un citām amatpersonām pārrunās nepieciešamo atbalstu Ukrainai, drošības un enerģētikas situāciju Eiropā un citus aktuālus jautājumus. Kā Latvijas Radio atzina Saeimas deputāts, Progresīvo pārstāvis, Stradiņa universitātes Eiropas studiju fakultātes profesors Andris Sprūds, Polijas prezidenta vizīte ir ļoti nozīmīga, jo Polija ir viens no Latvijas stratēģiskajiem sabiedrotajiem un Polijas nozīme Latvijas drošībā pēc Krievijas agresijas Ukrainā ir pieaugusi. Kā atzina Sprūds, Polijai ir ļoti nozīmīga stratēģiska loma ne tikai Latvijai, bet arī Ukrainai un visam reģionam.

Saeimas deputāti šodien, 31. janvārī, lems par parlamentārās izmeklēšanas komisijas izveidi. Tās uzdevums pēc 34 opozīcijas deputātu pieprasījuma būs izvērtēt finanšu sektora "kapitālā remonta" sekas, kā arī apstākļus, kāpēc vairākas bankas Latvijā beigušas darbu. Idejas pieteicējs Ainārs Šlesers no "Latvija pirmajā vietā" norādījis, ka pašlaik Latvijā ir grūtības atvērt vienīgo kontu gan privātpersonām, gan uzņēmumiem. Birokrātija un stingrās prasības atgrūžot ārvalstu investoru vēlmi sākt biznesu Latvijā. Latvijas Radio Šlesers atzina, ka rezultātus no komisijas darba vajadzētu sagaidīt pusgada laikā.

Izglītības un zinātnes ministrija 30. janvārī turpinās sarunas ar Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrību par pedagogu atalgojuma celšanas grafiku. Arodbiedrības vadītāja Inga Vanaga Latvijas Radio atzina, ka šodien ir jāvienojas par slodžu balansēšanas jautājumu un noteiktām pedagogu grupām, kuru atalgojumā nav pietiekamas vienlīdzības. Īpaši sāpīgs patlaban ir augstskolu pedagogu algu jautājums.

Viens no veidiem, kā Latvijā atjaunot un saglabāt nākamajām paaudzēm piļu un muižu ēkas, ir kopienu iesaiste - tā pārdomās ar Latvijas Radio dalās Padures muižas saimnieks, Latvijas piļu un muižu asociācijas valdes priekšsēdētājs Jānis Lazdāns. Asociācijas redzamākie darbi ar nemateriālu pienesumu - tie veido atpazīstamību, informē sabiedrību un rada notikumus par un ap muižām un pilīm ne tikai vietējā, bet arī starptautiskā mērogā. Tagad iecerēts veidot piļu un muižu ceļu no Zviedrijas cauri daudzām Eiropas valstīm līdz pat Igaunijai. Ar Jāni Lazdānu Padures muižā, kur joprojām skatāma arī Ata Jākobsona personālizstāde, sarunājas Inga Ozola.

Vācijas valdība šonedēļ beidzot ir pieņēmusi lēmumu par „Leopard” tanku nosūtīšanu Ukrainai. Par savu tanku piegādi ir paziņojuši arī amerikāņi. Berlīnes kavēšanās ar šī lēmuma pieņemšanu tika plaši kritizēta. Tomēr valdošie politiķi Vācijā uzsver, ka viņiem bija svarīgi rīkoties kopā ar ārvalstu partneriem. Lai apspriestu Vācijas lomu un atbildību Ukrainas karā, mūsu Briseles korespondents uz sarunu ir aicinājis bijušo Eiropas Parlamenta deputāti un Zaļās grupas līdzpriekšsēdētāju Rebeku Harmsu. Viņa jau daudzus gadus aktīvi strādā ar Ukrainas jautājumiem un nesen ir atgriezusies no Kijivas.

Ar ārlietu ministra Edgara Rinkēviča (Jaunā Vienotība) ziņojumu un citu valdības locekļu un Saeimas deputātu dalību šodien, 26. janvārī, notiks ikgadējās Saeimas ārpolitikas debates. Kā intervijā Latvijas Radio teica Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs no Nacionālās apvienības Rihards Kols, debatēs galvenais fokuss būs par visa veida palīdzību Krievijas iebrukuma plosītajai Ukrainai, un notikumi Ukrainā, visticamāk, būs Latvijas ārpolitikas uzmanības centrā visu turpmāko gadu. Saistībā ar citām ārpolitikas prioritātēm Kols norādīja ka Eiropas Savienības politika ir Latvijas ārpolitika. Tostarp daudz risināmā ir par lēmumu pieņemšanas procedūrām, par vienoto tirgu, lai mazinātu valstu nevienlīdzību šajā jautājumā un arī piegāžu ķēžu jautājumi.  

Lielākā daļa Krievijas sabiedrības patlaban dzīvo zināmās bailēs un vienkārši cenšas izdzīvot. Tā situāciju Krievijā intervijā Latvijas Radio raksturoja Latvijas vēstnieks Krievijā Māris Riekstiņš. Viņš atzina, ka nekāda pirmsrevolūcijas noskaņojuma Krievijā patlaban nav. Tāpat Riekstiņš skaidro, ka Latvijas vēstniecība Krievijā arī pēc diplomātisko attiecību līmeņa pazemināšanas turpinās darbu. Vēstniecības darbu no februāra beigām vadīs pilnvarotais lietvedis vai lietvede, kas veiks līdzīgas funkcijas kā vēstnieks. Riekstiņš skaidroja, ka diplomātisko attiecību līmeņa pazemināšana ir neapmierinātības žests par Krievijas sākto karu Ukrainā un solidaritātes izrādīšana Igaunijai.

Lai runātu par streika prasību izpildi, Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība šodien, 24. janvārī, tiksies ar Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvjiem. Saruna būs par atalgojuma celšanas grafiku. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša no „Jaunās Vienotības” Latvijas Radio sacīja, ka algas pedagogiem ir jāceļ, taču tam jānotiek kopā ar skolu tīkla sakārtošanu.

Šajos laikos no Dailes teātra skatuves atkal ir jāskan Branda vārdiem – par to ir pārliecināta Dailes teātra aktrise Ieva Segliņa, kura Viestura Kairiša jaunajā iestudējumā spēlēs Branda lomu. Strādāt ar Ibsena lugas materiālu viņa dēvē par lielu laimi gan profesionāli, gan cilvēciski. Savulaik Arnolda Liniņa iestudētais "Brands" kļuvis par Dailes teātra leģendu un iekļauts Kultūras kanonā. Tagad jaunā izrāde būs pilnīgi cita lugas versija, bet dažas saiknes ar leģendāro iestudējumu tai tomēr būs. Pirmizrāde jaunajam iestudējumam būs nākamnedēļ, 27.janvārī. Pirmizrāde ir jau nākamnedēļ, bet vai jūs atminaties brīdi, kad jūs uzrunāja šai lomai un kāda bija jūsu pirmā reakcija? Ieva Segliņa: Jā, es ļoti labi atceros to brīdi. Tas notika kopsapulcē. Mēs visi sēdējām Lielajā zālē, un man tiešām par to nebija ne jausmas. Daži kolēģi, izrādās, jau zināja šo faktu, bet neteica man. Jā, un tad Viesturs Kairišs pateica, ka Brandu spēlēs Ieva Segliņa. Es to uztvēru ļoti, ļoti emocionāli. Tāda es esmu, un tas bija m

Šonedēļ Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Roberta Metsola ir nākusi klajā ar 14 priekšlikumiem, kā uzlabot deputātu darba caurskatāmību un mazināt korupcijas iespējas. Starp tiem ir bijušo deputātu pieejas mazināšana parlamentam, obligāta lobistu un citu sanāksmju dalībnieku reģistrācija, kā arī saņemto dāvanu un ceļojumu publiskošana. Tomēr to daļēji aizēnoja kritika par Metsolas novēloti iesniegto sarakstu ar dāvanām, ko priekšsēdētāja līdz šim ir saņēmusi, vadot parlamentu. Dāvanu vidū ir šampanietis, šokolādes, žāvēta desa un zila aitas figūriņa. Tāpat trešdien Eiropas Parlamenta deputāti ir ievēlējuši jaunu priekšsēdētājas vietnieku. Šo amatu turpmāk ieņems sociāldemokrāts no Luksemburgas Marks Angels. Viņš būs viens no 14 Metsolas vietniekiem. Angels stājās korupcijā apsūdzētās grieķietes Evas Kaili vietā. Kopš aresta Kaili joprojām atrodas Beļģijas cietumā, jo kā paziņoja viņas advokāts, prokurori baidās, ka Kataras specdienesti varētu nolaupīt deputāti un ātri nogādāt ārzemēs. Kaili ir izslēgta arī n

Ja iepriekšējos gados Latvijā ārpolitikas jomā varējām runāt par trim līdz piecām prioritātēm gadā, tad pērnais gads visu ir pakārtojis nepamatotajam karam Ukrainā. To intervijā Latvijas Radio atzina Ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Gunda Reire no „Jaunās Vienotības”. Prioritāte būšot viena - visos iespējamos veidos atbalstīt un palīdzēt Ukrainai.

Ārkārtas situācija uz Latvijas un Baltkrievijas robežas ir pagarināma, Latvijas Radio norāda iekšlietu ministrs Māris Kučinskis no Apvienotā saraksta. Par to 17. janvarī jālemj valdībā, kur paredz arī nostiprināt robežsarga tiesības reaģēt ar spēku. Tas palīdzēšot novērst valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas mēģinājumus.

Kopš sestdienas (14. janvāra) rīta Daugavā pie Jēkabpils ūdens līmenis pazeminājies par gandrīz 70 centimetriem. Šorīt tas ir 8,24 metri virs nulles punkta. Ūdens līmenis Daugavā pie Jēkabpils pazeminās nepārtraukti, taču lēni - aptuveni par centimetru vai diviem stundā. Darbam Jēkabpilī glābšanas dienestam resursu apjoms ir pietiekams, Latvijas Radio norāda Valts Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) priekšnieka vietnieks Mārtiņš Baltmanis.

Šobrīd Latvijā ir reģistrēti vairāk nekā 44 tūkstoši Ukrainas bēgļu. Viņi ierodas Latvijā katru dienu – lielākā daļa no viņiem mūsu valsti šķērso tikai tranzītā, daļa te paliek uz ilgāku laiku. Biedrības “Tavi draugi” un “Gribu palīdzēt bēgļiem” Grebņevas un Silenes robežkontroles punktos ir izveidojušas palīdzības sniegšanas punktus. No 12.janvāra šāds punkts atvērts arī Terehovā. Inga Zagorska nu jau četrus mēnešus regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu Ludzas novadā un darbojas tur kā brīvprātīgā, sagaidot ukraiņus uzreiz pēc tam, kad viņi šķērso robežu un ierodas Latvijā no Krievijas. Lauras Ieviņas sarunu ar Ingu Zagorsku par to, kāda ir brīvprātīgā ikdiena uz robežas un kur viņa rod spēku sniegt palīdzību citiem. Ikdienā Inga Zagorska strādā Ludzas novada tūrisma centrā, bet paralēli savam tiešajam darbam regulāri brauc uz Grebņevas robežkontroles punktu, kur strādā kā brīvprātīgā. Palīdzības sniegšanas punkts bēgļiem no Ukrainas atrodas 14 kilometru attālumā no Kārsavas – pilsētas, kur vi

Eiropas Savienības (ES) ieviestās sankcijas pret Krieviju ir bijušas efektīvas un, visticamāk, vēl viena sankciju kārta nebūs nepieciešama. Šādu viedokli pauž Briseles domnīcas "Bruegel" un Budapeštas Korvina universitātes vadošais pētnieks Žolts Darvašs. Pēc viņa vārdiem, patieso sankciju ietekmi uz Eiropas un Krievijas tirdzniecību mēs redzēsim pēc dažiem mēnešiem, taču sākotnējās prognozes liecina, ka arī Eiropas ekonomiskie rādītāji nebūs tik pesimistiski, kā daudzi uzskata.

Par politiķu rosinājumu apturēt Repatriācijas likumu, jo būtiski augusi Krievijas iedzīvotāju vēlme iegūt uzturēšanās atļaujas Latvijā, būtu jādiskutē plašāk, nevis jāizvērtē to šaurā politiķu lokā. Tā vērtē kultūrpētnieks Deniss Hanovs. Intervijā Latvijas Radio viņš teica, ka arī gadījumā ar Krievijas neatkarīgās televīzijas «Doždj» licences anulēšanu ir pietrūkusi jēgpilna diskusija.

Valdības izšķiršanās uzņēmuma "Latvijas valsts meži" (LVM) peļņas daļu nenovirzīt tiešiem ziedojumiem kultūras pasākumu finansēšanai nenozīmē, ka šie kultūras notikumi paliks bez valsts naudas vispār. Tā šorīt Latvijas Radio izteicās Kultūras ministrijas parlamentārais sekretārs Ritvars Jansons no Nacionālās apvienības, norādot, ka naudu piešķirs pēc trim mēnešiem. Jau ziņojām, ka "Latvijas valsts meži" Valsts Kultūrkapitāla fondam ierasto 700 tūkstošu eiro vietā šogad bija plānojis ziedot vairāk nekā miljonu. Taču pēc aizdomām, ka daļa ziedojumu politisku interešu vārdā nonāk atsevišķās pašvaldībās, valdība lēma ziedojumu politiku mainīt. Bet gaidāmie dziesmu svētki tā dēļ necietīs.

Tikai februārī atbildīgā Saeimas komisija sāks spriest par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes aktualizēto problēmu par nepietiekamo finansējumu sabiedriskajiem medijiem. Tā šorīt Latvijas Radio teica Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ieva Brante no Apvienotā saraksta.