Kultras Rondo

Triju Zvaigžņu ordenim šajos valsts svētkos atzīmēsim simtgadi. Par notikumiem Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā un 18.novembrī paredzēto pasākumu “Atkalsatikšanās. Latviešu vēsturiskās zemes Rīgas pilī” Kultūras rondo pārrunājam ar Tomu Ķikutu, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja direktora vietnieku zinātniskajā darbā un Janu Vērdiņu, Nacionālā kultūras centra Vēsturisko zemju un nemateriālā kultūras mantojuma nodaļas vadītāju. Īpašas programmas, gan fiziskas, gan virtuālas ekskursijas Latvijas Nacionālajā vēstures muzejā Rīgas pilī. Kamēr gaidām ekspozīciju, kuru sola uz 2025. gada rudeni, pilī ir īpašie notikumi. Māja sāk dzīvot, un tā ir atvērta apmeklētajiem. Par Rīgas pils vēsturi stāsta arī divas pilī skatāmās izstādes “Pazaudēts un atrasts” un “Toreiz un tagad”. Dodamies arī nelielā ekskursijā uz Rīgas pili, apskatām kapelu, kas ir viena no autentiskākajām telpām un mestra ēdamzāli - remteri.  

Ragana, lauma un spīgana latviešu ticējumos un stāstos, un pētnieku secinājumos. Studijā Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta vadošais pētnieks Sandis Laime, izdevuma „Raganas” autors, kurš ar raganām saistītus folkloras avotus pēta jau aptuveni 15 gadus. Jaunais izdevums aizsāk jaunu grāmatu sēriju "Latviešu teiku tipu un motīvu rādītājs".  

Ceļā uz „Spēlmaņu nakts” balvu pasniegšanu 23. novembrī, turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijas nominantus. Šonedēļ uzmanības centrā divi Valmieras teātra jaunā kursa absolventi. Aizvakar dzirdējām Akselu Aizkalnu, kurš nominēts par Jāzepa lomu izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”, šoreiz kārta Krišjānim Strodam, kuru žūrija novērtējusi par Krustiņa lomu izrādē „Pazudušais dēls”. „Šī loma ir pacēlusi manu un pašapziņu profesionāli, tā es teiktu bez augstprātības, bet es jūtos spējīgs viņu nest, un tā ir laba sajūta,” atzīst aktieris Krišjānis Strods. „Dzīvē? Man vajadzēja aizbraukt apskatīties uz savu mammu tad, kad mēs veidojām šo izrādi, vienkārši apskatīties, vienkārši pasēdēt ar viņu un pārrunāt, un atcerēties vispār, ko tas nozīmē, ka tev ar mammu ir labas attiecības. Lai es varētu iet tajā virzienā, ko piedāvā Blaumanis ar šo dramaturģiju. Jā, kārtējo reizi bija jāpārskata kaut kādas savas morālās vērtības attiecībā pret tuvākajiem. Kas ir labi.” „Tā ir ļoti skaista loma, ko

Iznācis akadēmiskā izdevuma “Latviešu tautasdziesmas” pēdējais – 13. sējums. Cik dažādas un pārsteidzošas lietas parādās tautasdziesmās un kā tās dzīvo mūsdienu pasaulē? Kultūras rondo saruna ar Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieci Gintu Pērli-Sīli un ši institūta zinātnisko asistenti Artu Krūzi. Latviešu folkloras krātuves arhīvā atrodama lielākā latviešu tautasdziesmu kolekcija – ap miljonu tautasdziesmu tekstu. Lai šo vērtīgo kultūras mantojumu darītu publiski pieejamu, 1979. gadā uzsākta akadēmiskā izdevuma „Latviešu tautasdziesmas” izdošana. Strādājot vairākām folkloristu paaudzēm, tikko izdots pēdējais – 13. „Latviešu tautasdziesmu” sējums. 13. sējums “Dzīve tautās. Mūža vakars. Bēres” tematiski veidojas divās daļās. Pirmā daļa atspoguļo dzīvi laulībā, apcerot dažādus, arī mūsdienās aktuālus aspektus no saticīgām un mīlestības pilnām attiecībām līdz vardarbībai un alkohola postam, attiecības pēc kāzām ar vīra un sievas radiem, kā arī dzīvi vecumā. Sējuma otrajā d

Šie neparastie mūzikas ieraksti ir vien pāris milimetru biezi, taču ar lielu simbolisku dziļumu: tie satur ne tikai mūziku, bet arī biezus vēstures slāņus un liecības par pagrīdes kultūru sistēmā, kur arī mūzika varēja būt nepareiza un tās klausīšanās – sodāma. Runa ir par Padomju Savienībā 20.gadsimta 40. – 60. gados izplatītajiem aizliegtās mūzikas ierakstiem, ko atjautīgi ļaudis izplatīja uz izlietotām rentgena fotoplēvēm. Šī iemesla dēļ tās mēdza saukt par „ribu platēm”. Ar šo ierakstu izpēti padziļināti aizrāvies britu mūziķis un alternatīvās kultūras pētnieks Stīvens Koutss, kurš par to sarakstījis grāmatu un pagājušajā nedēļā pirmoreiz viesojās Rīgā ar „Kaulu mūzikai” veltītu lekciju Latvijas Nacionālajā bibliotēkā. Ierakstā skan arī mazliet pavisam īstas „kaulu mūzikas” no Koutsa arhīviem. Stīvens Koutss pie mikrofona pavada lielu daļu profesionālās dzīves: viņam ir savs raidieraksts, viņš veido raidījumus britu raidstacijai BBC un jau 25 gadus ir alternatīvās mūzikas grupas "The Real Tuesday Weld"

Kuras pašmāju komponistu un mūziķu melodijas ir viselegantākās? Kuras visvairāk rezonē džeza trio kombinācijā? "Latviskā elegance" - Kristapa Vanadziņa džeza trio aicina doties muzikālā ceļojumā, platē iemūžinot Jura Kulakova, Ulda Stabulnieka, Mārtiņa Brauna, Jāņa Ivanova un Raimonda Paula mūziku. Ar visiem trim mūziķiem tiekamies Kultūras rondo. Studijā Kristaps Vanadziņš, Jānis Rubiks un Kaspars Kurdeko.

Gaidot „Spēlmaņu nakti” šajā gadā,  turpinām tuvāk iepazīt „Gada jaunā skatuves mākslinieka” kategorijā nominētos aktierus, režisorus un scenogrāfus. Šodien vēršam skatu Valmieras teātra aktiera Aksela Aizkalna virzienā, kurš nominēts balvai par Jāzepa lomu Ineses Mičules režisētajā izrādē „Jāzeps un viņa brāļi”. Aizkalns ir liepājnieks, kurš Kultūras akadēmijā kļuva par vienu no tā dēvētā „Valmieras kursa”. Nu jau ceturto sezonu viņš ir Valmieras teātra aktieris. Šajā ierakstā dzirdēsiet gan Aksela Aizkalna pārdomas par darbu pie „Jāzepa un viņa brāļiem”, gan kādu rituālu pirms šīs izrādes, kas dzimis lielā stresā un tagad kļuvis par miera atslēgu pirms iziešanas uz skatuves Jāzepa lomā.

Vēsturiska spēlfilma par Pirmajiem Vispārīgajiem latviešu dziedāšanas svētkiem, cilvēkiem, kuru idejas un darbi ierakstīti Latvijas kultūras vēsturē, un nozīmīgām vietām vēsturisko notikumu dzimšanā. Kultūras rondo saruna ar filmas „Zeme, kas dzied” režisoru Māri Martinsonu, scenārija līdzautoru Daini Īvānu, aktieri Vili Daudziņu, kurš atveido Bernhardu Dīriķi, un komponistu Jēkabu Jančevski.   Filma, kas skar mūs visus. Visus latviešus un Latvijas valsti, jo toreiz – 1873.gadā – mēs kā nācija pirmoreiz satecējām kopā vienā dziesmā. "Zeme, kas dzied". Cik svarīga ir vēsturiskā precizitāte iepretim tai drāmai un konfliktam, kas patiesībā norisinājās dziedāšanas svētku organizatoru starpā? Kā sieviešu balsis parādījās līdz tam ierastajā tikai vīru balsu kopā? Režisora Māra Martinsona un scenārija līdzautora Daiņa Īvāna vēsturiskā spēlfilma "Zeme, kas dzied" – stāsts par latviešu nācijas dzimšanu Pirmo latviešu dziedāšanas svētku laikā 1873. gadā – uz kinoekrāniem nonāks 8. novembrī, ieskandinot Latvijas valst

Sievišķīga, stipra un ļoti personiska izrāde – tā dejotājas raksturo jaunāko Līgas Libertes dejas teātra izrādi „Smart Art Cabaret 40/ Dzimšanas dienas svinības”. Horeogrāfe  izrādi veidojusi savas 40.jubilejas sajūtās, iekļaujot dažādus deju žanrus un stilus, arī akrobātiku. Jaunākā Līgas Libertes dejas teātra pirmizrāde jau šonedēļ, 8. un 9. novembrī, Fantadromā, kas atrodas Jaunājā Teikā. Vakarā, kad esmu Līgas Libertes dejas teātrī, rit mēģinājums izrādes pirmajai daļai, taču arī tajā vairāki tehniski atšķirīgi posmi. Dejotājas maina tērpus, aksesuārus un scenogrāfijas elementus. Horeogrāfe Līga Liberte dejas izrādes veido jau 15 gadus, "Cabaret" cikls sācies pirms septiņiem gadiem, kad nosaukumā bijis „33”, jo tās ir dzimšanas dienas svinības. Šoruden horeogrāfei  40.dzimšanas diena, tāpēc „Smart Art Cabaret 40”. 40. jubilejas svinības sākas ar ballīti, un kā norāda horeogrāfe, tā būs iešana pa viļņiem augšā un lejā. To palīdz atspoguļot arī dažādie dejas žanri. Arī izrādās  norises vieta - Fantadrom

Viens no Latvijas vadošajiem vokālajiem ansambļiem „Anima Solla” ilgus gadus bijusi radošā laboratorija latviešu komponistiem jaunas skaņas meklējumos. Vairāk nekā ceturtdaļgadsimta garumā tas turpina pasūtīt jaunu mūziku, izaicinot skaņražus un sniedzot vērtīgu pienesumu arī plašākam Latvijas koru un ansambļu repertuāram. Nupat „Anima Solla” ierakstījusi albumu „Uguns vārdi” ar astoņām īpaši ansamblim radītām dziesmām, ko atskaņos arī koncertā 6. novembrī Rīgas A Cappella festivālā. Bet pati „Anima Solla” ar šo albumu iezīmē būtisku pagrieziena punktu savā radošajā darbā.

„Misija Latvietis” – seriāls, kuru veido astoņi stāsti par cilvēku drosmi, zināšanām, mērķtiecību un varēšanu, visdažākajās jomās radot pasaulē atpazīstamas lietas. Ko nozīmē vadīt 26 cilvēku radošo dokumentālistu komandu, lai visā krāšņumā parādītu 17 pašus spožākos Latvijas prātus visdažādākajās jomās, Kultūras rondo atklāj režisore Ilze Lasmane-Brože, dizainers Germans Ermičs un izpildproducente Žaklīne Zābere-Gāga. 7. novembrī seriāls pirmizrādi piedzīvos LMT Viedtelevīzijā un 14. novembrī Latvijas TV1. Līdztekus seriāla tapšanai ierakstīti arī raidieraksti, kas tiks publicēti portālā LSM.

Šogad, gaidot "Spēlmaņu nakti", tuvāk iepazīsim jaunos skatuves māksliniekus, kas izvirzīti balvai nominācijā „Gada jaunais skatuves mākslinieks/ māksliniece”. Sāksim ar režisori Endīni Bērziņu. Endīne darbojas gan kā režisore, gan aktrise, bieži spēlē pašas veidotajās izrādēs. Pazīstama ar darbiem, kas vērsti uz bērnu un jauniešu auditoriju. Iestudējusi izrādes Daugavpils teātrī, "Dirty Deal Teatro", Nacionālajā teātrī, bet par koncertizrādi Valmieras vasaras teātra festivālā „Es arī te, kas man ir jādara” nominēta "Spēlmaņu nakts" balvai. Ieklausāmies arī teātra kritiķes Ievas Rodiņas vērtējumā.  

Šonedēļ aizsākas jau astoņpadsmitā Latvijas Kultūras akadēmijas rīkotā konferenču sērija „Kultūras Krustpunkti”. Plašajā tematu un prezentāciju lokā arī tēmas, kuras skar robežu pārkāpšanu mākslā un zinātnē. Ko nozīmē robežas, kurš tās rada un kurš pārkāpj? Kultūras rondo studijā par robežu pārkāpšanu saruna ar Andu Laķi, Latvijas Kultūras akadēmijas prorektori zinātniskajā darbā un Kultūras un mākslu institūta vadītāju, Evartu Melnalksni, teātra dramaturgu, kurš strādā ar laikmetīgiem, starpdisciplināriem un starptautiskiem teātra projektiem; vienu no Skatuves mākslas tulkojumu antoloģijas sastādītajiem, un Elmāru Seņkovu, Latvijas Kultūras akadēmijas profesoru, režisoru. 2024. gadā “Kultūras Krustpunktu” konferenču sērija norisināsies no 5. līdz 8. novembrim. 7. un 8.novembrī norisināsies konferences darbs sešās tematiskajās sekcijās:   Skatuves māksla;  Kultūras mantojums: aktuālie jaunatklājumi un jaunatklātās aktualitātes;  Kultūra, māksla un sabiedrība;  Telpas vs virtuālās telpas izaicinājumi

Novembra pirmajā dienā pārskatām savus kultūras kalendārus kopā kultūras žurnālistiem un aktīviem kultūras baudītājiem. Oktobra kultūras aktualitātes analizē Sabiedrisko mediju kultūras žurnāliste Anete Ašmane-Vilsone, portāla "LASI.lv" galvenais redaktors Jānis Žilde, portāla "TVNET" kultūras žurnālists Toms Treibergs un mākslinieks Reinis Dzudzilo. Tā kā raidījums skan 1. novembrī, kas ir Latvijas Radio dzimšanas diena, ievadā sveicienam kāds savulaik populārs šlāgeris, kura vārdus latviešu valodā rīmējusi Rīgas Radiofona spīkere (diktore) Mirdza Ķempe.

Godinot dzejnieci un nacionālās pretošanās kustības dalībnieci Broņislavu Martuževu 100. piemiņas gadā, mūzikas namā „Daile” 31. oktobrī izskanēs koncertuzvedums „Tu stipru mani sauc”. Programmā Broņislavas Martuževas un Imanta Kalniņa dziesmas ar Martuževas vārdiem, kā arī viņas dzeja un dienasgrāmatas fragmenti. Koncertuzveduma mākslinieciskais vadītājs ir Sigvards Kļava, režisore Māra Ķimele, māksliniece Anna Heinrihsone. Rit mēģinājums, to vada Sigvards Kļava. Uz mūzikas nama „Daile” skatuves dziedātājs Daumants Kalniņš, mūziķi Rihards Plešanovs, Andis Klučnieks un Mārcis Lipskis, kā arī Latvijas Radio kora mākslinieki, un arī viņiem katram kāds mūzikas instruments. Tāpat kā pirms desmit gadiem, kad tapa koncertuzvedums „Rakstītāja”, arī jaunākās programmas mākslinieciskais vadītājs ir diriģents Sigvards Kļava. Skanēs Broņislavas Martuževas dziesmas un mazpazīstamas Imanta Kalniņa dziesmas ar Martuževas vārdiem speciāli šim koncertuzvedumam veidotos Sigvarda Kļavas aranžējumos. Koncertuzveduma nosauku

No 31. oktobra Latvijas TV un sabiedrisko mediju satura atskaņotājā "Replay.lv" pie skatītājiem nonāks dokumentālais seriāls "Garainis". Tas tapis kā radinieks raidījumam "Literatūre", saglabājot radošās komandas kodolu un pamatideju, taču pārkāpj literatūras robežas un meklē ceļabiedrus visā plašajā kultūras laukā. Kultūras rondo tiekamies ar seriāla režisoru Uģi Olti, ierakstā uzklausām redaktora Henrika Eliasa Zēgnera viedokli. Šogad jaunā dokumentālā seriāla varoņu pāri ir: teātra režisore Māra Ķimele un mākslinieks, scenogrāfs Ilmārs Blumbergs, kinorežisore Laila Pakalniņa un rakstnieks Jānis Jaunsudrabiņš, modes mākslinieki "Mareunrol’s" un leļļu animācijas režisors Arnolds Burovs, komponists Krists Auznieks un filozofe Milda Palēviča, māksliniece Helēna Heinrihsone un muzikoloģe, režisore Ligita Viduleja, dokumentālists, režisors Ivars Seleckis un gleznotājs Arvīds Strauja, arhitekte Zaiga Gaile un kino meistars Augusts Sukuts, gleznotājs Andris Eglītis un rakstnieks Kārlis Skalbe. Arī "Garaiņa" varo

Muzeju sabiedrību satricinājis jautājums par jaunu finansēšanas modeli akreditētajiem privātajiem muzejiem, kas savukārt  aktualizē arī citus ar nozari saistītus būtiskus jautājums. Kas ir profesionāls muzejs un kas to nosaka? Ko nozīmē taisnīgi vai netaisnīgi piešķirta nauda muzejiem un kādi ir kritēriji, kas noteiks finansējuma piešķiršanu muzejiem no Kultūrkapitāla fonda? Kultūras rondo studijā analizē nozares pārstāvji. Diskutē Latvijas Kultūras akadēmijas Kultūras un mākslas institūta pētniece, Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda un Latvijas Muzeju biedrības valdes locekle Elīna Vikmane, Žaņa Lipkes memoriāla direktore Lolita Tomsone, Muzeju padomē pārstāv privātos, akreditētos muzejus, izdevējs un Drukas muzeja idejas autors Valters Dakša, VKKF Kultūras mantojuma komisijas priekšsēdētāja Una Sedleniece, viņa ir arī Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktores vietniece administratīvajā darbā, Baltijas Muzeoloģijas veicināšanas biedrības priekšsēdētāja, Latvijas Muzeju padomes dalībniece, šķirkļa

Starp daudziem Latgali pārstāvošiem māksliniekiem vislatgaliskākā ir rīdziniece Ģertrūde Zeile, uzsver mākslas zinātniece Baiba Magdalēna Eglīte. „Tie, kas mums apkārt” – tāds nosaukums gleznotājas Ģertrūdes  Zeiles personālizstādei, kas aplūkojama galerijā „Istaba” līdz 29.novembrim. Izstādē māksliniece rāda pēdējos gados tapušus portretus, kas papildināti ar atsevišķiem senākiem darbiem.  

Ar šo filmu mēs gribējām pateikt pusaudžiem: „Jūs mums esat svarīgi!” – tā saka jaunās komēdijas „Bum!” režisores Marta Selecka un Andra Doršs. Mazajiem tīņiem domātu kino darbu latviešu filmu klāstā ir maz, un filmas „Bum!” veidotāji centušies pēc iespējas labāk iepazīt šodienas 12-13 vecu pusaudžu ikdienu un intereses, lai radītu kino tieši viņiem, nevis pieaugušo versiju par to, kas varētu patikt pusaudžiem. Filmā ir daudz hiphopa, tehnoloģiju un angliskā slenga, bet visa pamatā – visām paaudzēm pazīstams stāsts par draudzību, skolas drāmām un pirmajām simpātijām. Un, protams, par superspējām.  Hugo un Toms ir labākie draugi, un klāt ir septītās klases sākums ar visu no tā izrietošo – kā atstāt iespaidu uz klasesbiedriem, kā sagatavoties skolas talantu konkursam un ko iesākt ar klases jauno meiteni, kura iesēdusies viņu solā.   Viss mainās, kad Hugo ar skrituļdēli iebrauc stabā, salauž degunu un uz laiku iegūst superspējas, ko pārmanto no savas iecienītās skeitborda videospēles. Filmas „Bum!” režisores

Astridas Lindgrēnes “Sālsvārnas sala” droši vien daudziem ir palikusi atmiņā no bērnības. Tagad savu versiju radījis Nacionālais teātris. Kultūras rondo tiekamies ar iestudējuma „Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki” režisori Paulu Pļavnieci un aktieriem – Agnesi Budovsku, kurai Čorvenas loma, un Matīsu Kučinski, kurš debitējis Niklasa lomā. Latvijas Nacionālajā teātrī top krāšņa un muzikāla izrāde ģimenēm – Astridas Lindgrēnes "Mēs, Sālsvārnas salas vasarnieki" Paulas Pļavnieces režijā. Pirmizrāde 29. oktobrī Latvijas Nacionālā teātra Lielajā zālē. "Tā grāmata ir sirsnīga un ievelkoša ikvienam," sarunā Kultūras rondo atzīst Paula Pļavniece. Režisore arī atklāj, ka bērnu izrādes viņai patīk veidot, jo tajās var izdauzīties. "Vasara ir pats skaistākais gadalaiks, jo tad nav jāiet skolā, nav jāceļas agri no rīta un laikus jādodas gulēt. Vasarā Sālsvārnas salā ir pilnīga brīvība, lai arī salu ieskauj ūdeņi. Te var makšķerēt, peldēties, svinēt saulgriežus un spēlēties, te var auklēt lapsenes, ronēnu, trusi un