Kultras Rondo

Londonā dzimušā modes zīmola „Fyodor Golan” vārds Rietumu modes pasaulē komentārus neprasa. Viņu kolekcijas bijušas uz lielāko modes žurnālu vākiem un modes nedēļu skatuvēm, un viņu tērpus velk popmūzikas ikonas Madonna, Rianna un Lady Gaga. Mazāk zināms, ka viens no šī dizaineru dueta – Fjodors Podgornijs – ir no Latvijas. Jau kādu laiku viņš ir atgriezies dzimtenē un nupat kopā ar domubiedriem izveidojis krāšņu „Fyodor Golan” retrospekciju neparastā vietā – Muzeju krātuvē Rīgā, Pulka ielā. Pirms četriem gadiem atklātajai muzeju krātuvei Pulka ielā šis ir jauns piedzīvojums: ierasti lietišķās iekštelpas ir iegrimušas karaliski tumšzilā noskaņā, un darbinieki tagad uz kabinetiem iet gar manekeniem. Jau ārā pret oranžajām ēkas kolonnām kontrastē zili stiklota kafejnīca, bet iekšā zem kājām gurkst tumšzilas zāles paklājs. Dizaineram Fjodoram Podgornijam šī izstāde ir gan atskats uz starptautiski pazīstamā zīmola „Fyodor Golan” 13 darbības gadu posmu, kas tagad ir noslēdzies, gan sevis pieteikums Latvijas lai

Studentu idejas par virtuves ekspozīciju Ojāra Vācieša muzejā apkopotas izstādē „Virtuve”. Ojāru Vācieti  virtuves lietas nav interesējušas, tur saimniekojusi dzejnieka sievasmāte Emma Azarova, liecina muzejā. Latvijas Mākslas akadēmijas Interjera dizaina un produktu dizaina 3. kursa studenti virtuves ekspozīcijas tēmu risinājuši atšķirīgi un atbildīgi, uzsver pasniedzējs Holgers Elers. Četri dažādi virtuves ekspozīcijas risinājumi Ojāra Vācieša muzejā būs skatāmi visu jūniju. Ojāra Vācieša muzeja darbinieki nosauc vēl citas telpas, tai skaitā vannas istabu, arī bērnu namiņu pagalmā, ko vajadzētu nākotnē iekārtot un veidot ekspozīciju. Šoreiz studentu idejas Ojāra Vācieša muzeja virtuvei apskatāmas izstādē „Virtuve”. Pēc izstādes atklāšanas Mākslas akadēmijas pasniedzējs, profesors Holgers Elers paskaidro, ka mācību uzdevums priekšmetā Ekspozīciju dizains bijis konkrēts  - Ojāra Vācieša muzeja ekspozīcijas daļa, ko paredzēts izvietot virtuvē. Studenti strādājuši grupās, tā tapuši četri atšķirīgi virtuves ek

Gaidot "Spēlmaņu nakts" nominantu paziņošanu, ieskatīsimies, kā mainās mūsdienu teātris Vācijā un arī Latvijā. Kultūras rondo studijā - teātra zinātniece un Jaunā Rīgas teātra literārās daļas vadītāja Margarita Zieda. Interesanti, ka pašlaik Berlīnē kulta statusā ir nevis kāda no teātra skatuvēm, bet gan Berlīnes koncertzāle, kuras galvenā diriģente Joana Mallvica veido "Ekspedīcijas koncertus", gan jokojot, gan skaidrojot, gan muzicējot, gan arī šarmanti pārsakoties. Par šiem ekspedīcijas koncertiem Berlīnes Konzerthaus stāsta arī Margarita Zieda sarunas beigās. Maijā Berlīnē notika gan tradicionālais "Berliner Thetaretreffen", kurā kritiķi izvirza 10 izrādes no visas vācvalodīgās telpas, tātad no Vācijas, Austrijas un Šveices, un starptautiskais jaunās dramaturģijas festivāls, kurā šoreiz uzmanība tika pievērsta Eiropas teātrim. Un droši vien teātra interesentiem ir vērts pievērst uzmanību gan britu dramaturgam un režisoram Aleksandram Zeldenam, kurš savulaik pieteicās par asistentu Pīteram Brukam, gan m

No 14. jūnijā izstāžu zāles “Rīgas Laikmetīgās mākslas telpa” Intro zālē būs apskatāma Madaras Gruntmanes personālizstāde “Klusumā: Dzērājmeitiņa”. Kultūras rondo tiekamies ar izstādes autori Madaru Gruntmani, kuru līdz šim pazinām kā dzejnieci. Ko nozīmē piedzīvot vardarbību? Kā dzeja var kļūt par dziedināšanas līdzekli? Šī līdz kaulam patiesā instalācija, kuras kuratore ir Korina L. Apostola (Amsterdamas Universitāte), aicina skatītājus iedziļināties sarežģītajā mīlestības un vardarbības mijiedarbībā. Izstādes centrā ir mākslinieces videodarbs, kurā savijas stāsts par atklātu un noklusētu vardarbību uz skarbu, neauglīgu ainavu fona, kuras caurstrāvo maģiska un vizuāli pārliecinoša noskaņa. "Man nav bijis mērķis tikt no viņas vaļā. Tas ir tāpat, kā nogriezt sev roku. Viņa ir ar mani visu laiku," tā par krājumu "Dzērājmeitiņa" (2018), kas tagad pārtapis arī izstāde, saka Mdara Gruntmane. Drīzumā krājums "Dzērājmeitiņa" iznāks arī Londonā angļu valodā. “Dzērājmeitiņa” ir izaicinājums tradicionālajam stāstī

Tartu laikmetīgās mākslas galerija „Kogo” no Igaunijas kļuvusi par oficiālo pārstāvi nu jau trim latviešu māksliniecēm – Elīnai Vītolai un Līgai Spundei nesen pievienojusies arī Sabīne Vernere. Šo notikumu izmantojām kā iespēju tuvāk iepazīties ar „Kogo” galeriju un noskaidrot, kā tā veido attiecības ar māksliniekiem, kāda var būt galerijas nozīme mākslinieka karjeras attīstībā un starptautiskajā pārstāvniecībā un kāpēc Igaunijā laikmetīgās mākslas galerijām pašlaik ir vieglāk izplest spārnus nekā pie mums. Uz mākslinieces Sabīnes Verneres studiju Alberta ielā Rīgā ved noskretušas, bet šarmantas kalpotāju kāpnes – vietām trūkst margu, no sienām nolupusi krāsa, bet visos stāvos durvis apgleznotas košās krāsās, radot sajūtu par veselu mākslinieku kopienu. „Nē, es esmu vienīgā, kas lieto šo kāpņutelpu, pārējiem dzīvokļiem tās droši vien ir virtuves durvis. Kāpēc tās ir tā apkrāsotas? Jo te jau no 80.gadiem ir mākslinieku darbnīca. Savulaik šos bēniņus atrada [Normunds] Brasliņš un [Valdis] Krēsliņš un iekārtoj

Māksla starp diviem kosmosiem – fizisko un digitālo. Maija nogalē mākslas centrā „Noass” Kaspars Brambergs bija sarīkojis izstādi „Aura Trigger”.  Ekspozīcijā bija apvienoti  fiziskie objekti un digitālie analogi,  izstāde ilga vien četras dienas, klāt esot arī pašam māksliniekam. Kā tradicionālās mākslas un jauno tehnoloģiju satuvināšanās aizrāvusi Kasparu Brambergu? Mākslinieks Kaspars Brambergs savā radošajā darbībā izmanto glezniecības un skulptūras paņēmienus, kurus var raksturot kā abstraktu monumentalitāti. Viņa lielformāta mākslas darbus raksturo materialitāte un kā pats autors mēdz teikt, „vieliskums”. Ik pa laikam darbus eksponē arī  mākslas centrā NOASS, poētiskākā, šķiet, bija izstāde pirms dažiem gadiem „Astoņi saullēkti”.  Kas aizrāvis mākslinieku šobrīd,  uzzinu, kad maija nogalē dažas dienas mākslinieks „Noasā” bija sarīkojis jaunāko izstādi, kurā izvietojis gan fiziskus objektus, gan to digitālos analogus blokķēdes monitoros. Izstādes otrā daļa paredzēta augustā arī mākslas centrā „Noass” -

Neierastās vietās un formās paredzēti iestudējumi Valmieras vasaras teātra festivālā. Kultūras rondo studijā festivāla direktors režisors Reinis Suhanovs un režisori un aktieri Iveta Pole un Matīss Budovskis.    Valmieras vasaras teātra festivālā, kas šogad notiks no 2. līdz 4. augustam, gaidāmas astoņas pirmizrādes dažādos spēles laukumos pilsētā un ārpus tās robežām. Festivāla galvenā tēma – "Dzīvība", kas tiks skatīta no dažādām pusēm: izrāžu kontekstā – dzimšana, dzīve, dzīvības cena indivīda, valsts, cilvēces šķērsgriezumā, bet festivālā kopumā – teātra kā dzīvās mākslas satikšanās ar skatītāju tuvplānā. Pamatā šī gada programma – pieaugušo auditorijai, bet bērniem un ģimenēm – trīs pagājušā gada jaundarbi. Festivāls ir īpašs laiks augustā gan teātra sabiedrībai, gan ģimenēm, gan maziem bērniem, gan jauniešiem. Vēl līdz 8. jūlijam var pieteikties Bērnu un jauniešu teātra institūtā nedēļu ilgai mācību programmai par bērniem, jauniešiem un skatuves mākslu tieši šai auditorijai. Šī gada īpašais notikums

Dizaina dienas ir atklātas. Kas ir biotekstils? Ko nozīmē „upcycling” jēdziens modes dizaina pasaulē? Kā ekocentriska domāšana var līdzēt uzlabot pakalpojumu dizaina sfēru? To Kultūras rondo pārrunājam ar Latvijas Mākslas akadēmijas mācībspēkiem un pašiem studentiem. Studijā Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) Dizaina nodaļas vadītājs Matīss Zvaigzne, dizainere Sarmīte Poļakova, Dizaina balvas ieguvēja šajā gadā par "Pre–Loved" biotekstilu, starptautiskās Pakalpojumu dizaina maģistra studiju programmas SDSI vadītāja Ilze Supe un LMA Modes dizaina katedras maģistrantūras absolvente Zaiga Brutāne.

“Latgale ir tuvu” – ar šādu saukli šobrīd Daugavpilī notiek Teātra festivāls Nr.3. Šī festivāla iniciatori sākotnēji ir Rīgas teātri – "Dirty Deal Teatro", Ģertrūdes ielas teātris un arī Leļļu teātris. Iepriekš festivāls uzrunājis savus skatītājus Ventspilī, tad Rīgā un Liepājā, bet šogad festivāls nonācis Daugavpilī. Festivāla fokusā ir pārmaiņas – gan iekšējās, gan ārējās. Simbolisks ir arī šīgada festivāla sauklis – "Latgale ir tuvu", kurš aicina veicināt pārmaiņas šī reģiona uztverē. Tam par pamatu Daugavpils teātrī šajās dienās teātra mīļiem tiek piedāvātas izrādes, kas izceļas gan ar neierastu formu, gan šim brīdim aktuālu un vajadzīgu saturu. Un tam visam noslēgumā arī diskusijas  jeb sarunas ar teātra profesionāļiem ar skatītājiem.

Ar jauniem teātra valodas, tēmu un arī vides meklējumiem turpina iepriecināt neatkarīgā teātra trupa „Kvadrifrons”, kas vasaras sezonas sākumā iestudējusi gadalaikam labi piegulošu izrādi „Ērces”, kas „Kvadrifrona” dauzonīgajā garā pievērsīsies ērču encefalīta ienākšanas vēsturei Latvijā. Neparasta šī izrāde ir ne vien ar galveno varoņu un tēmas izvēli, bet arī ar to, ka „Ērces” tiek pieteikta kā „kukaiņu OPERA” (jā, ērces nav kukaiņi, bet zirnekļveidīgie, un izrādes autori to zina). Turklāt tā notiks brīvā dabā – Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Vēl pirms dodos uz izrādes „Ērces” mēģinājumu, e-pastā saņemu organizatoru padomus, kā sagatavoties izrādei. Skatos video, kur teātra trupas „Kvadrifrons” pazīstamais konferansjē – Vienradzis – aicina izvēlēties gaišu apģērbu, bāzt bikses zeķēs un lietot pretinsektu līdzekli, lai kukaiņu operas apmeklējumā ērces paliktu tikai uz skatuves, nevis pie paša ādas. Zoodārzā ierodos, kad pilnā sparā rit izrādes mēģinājums. Vieta ir neparasta: meža pļaviņa aiz Tropu mājas, ku

Kā noris teksta, skaņas un attēla sintēze un mijiedarbība apvienības "Orbīta" jaunākajā izstādē  "Grota tālu no jūras" pārrunājam Kultūras rondo studijā. Viesos Artūrs Punte un Vladimirs Svetlovs. No 7. jūnija līdz 25. augustam mākslas centrā "Zuzeum" būs skatāma izstāde "Grota tālu no jūras", kura apvienos vairākus dažādos laikos tapušus tekstgrupas "Orbīta" darbus – precīzāk jaunas, īpaši izstādei radītas jau iepriekš īstenotu ideju un objektu versijas. Šo darbu radīšanas impulss bija autoru interese par teksta dabu un teksta pastāvēšanas formām. "Grota tālu no jūras" aicinās doties meditatīvā pastaigā, dreifēt starp mirgojošām atklāsmēm un noskaņoties uz prom slīdošu, bet sajūtamu vilni. Pārstāvētajās instalācijās sadzīviski un ikdienišķi priekšmeti izmantoti tiem neierastas funkcijas veikšanai – poētiskā vēstījuma nodošanai. Ekspozīcijā iesaistīti arī tādi aktori kā saules gaisma un gaisa pūsma. Izstādē varēs aplūkot instalāciju, ko "Orbīta" veidojusi Venēcijas laikmetīgās mākslas biennāles Venēcijas

Kas notiek, kad tautas deja no skatuves dēļiem pārceļas uz noslēpumainu liepu mežu un koki kļūst par dejas dalībniekiem? Tieši to nolēmis izpētīt tautas deju ansamblis “Katvari”, kas šogad atzīmē iespaidīgo 105. jubileju. Uzvedums “TiešišeiT” notiks 7. un 8. jūnijā pēc tumsas iestāšanās Katvaru muižas parka vēsturiskajā liepu alejā, Katvaru ezera krastā. Koncertuzveduma idejas autors ir deju ansambļa “Katvari” vadītājs Edžus Arums, un pazīstamas skatuviskās tautas dejas tajā mīsies ar laikmetīgo horeogrāfiju, kuras autori ir Agris Daņiļevičs un Markuss Zmelnigs (Markus Zmölnig) no Austrijas. Uzvedumā piedalīsies ap 200 dejotāji no deju ansambļiem “Katvari” un “Katvaru” studijas “Varavīksne”, kā arī draugi – “Dzirnas”, “Rotaļa”, “Dižbramaņi” un “Jaunība”.

17. gadsimta angļu klasiķa Džona Donna dzeja un apceres „Cilvēks nav sala”. Par Donna personību un vietu pasaules literatūrā Kultūras rondo saruna ar grāmatas sastādītāju un tulkotāju Annu Auziņu un redaktoru Arvi Vigulu. Ierakstā uzklausām dzejnieku Aivaru Eipuru. Aivars Eipurs Džonam Donnam pievērsies jau labu laiku, mēģinājis viņam tuvoties un uztvert viņa valodu un dzejas formu. Tagad Eipuram ir gandarījums par atdzejoto, kas apkopots izdevumā „ Cilvēks nav sala”. Apgādā "Neputns" pirmoreiz latviešu valodā izdotas 17. gadsimta angļu klasiķa Džona Donna dzejas un apceres izdevumā "Cilvēks nav sala". Donns tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem Anglijas un pasaules mīlas dzejniekiem — mūža pirmajā pusē lielākā daļa viņa vārsmu ir laicīgu kaislību iedvesmotas, lai gan arī jaunībā viņš paralēli sievietēm veltītiem dzejoļiem vēršas pie Dieva. Laikam ritot, proporcija nomainās, un reliģiskie motīvi sāk dominēt. Donna dzīvesstāsts palīdz izprast dzejnieka pretrunu pilno, traģisk

Plaša angļu dekolētā fajansa ekspozīcija no Latvijas muzejiem un privātkolekcijām pašlaik skatāma mākslas muzejā „Rīgas Birža”. Izstādei dots nosaukums „Zili baltās pasaules valdzinājums”, taču ekspozīcija atklāj gan krāsu, attēlu daudzveidību uz traukiem, gan liecina par trauku lietošanu Latvijas teritorijā. Skaistie angļu dekolētā fajansa trauki - šķīvji, krūzes, vāzes, tējas un pusdienu servīzes - apskatāmas mākslas muzeja „Rīgas Birža” Lielajā zālē. Trauki eksponēti gan stiklotos skapjos, vitrīnās, gan izvietoti uz galdiem, tā demonstrējot smalku galda klājumu. Ar ekspozīciju iepazīstina viena no izstādes veidotājām un iekārtotājām, mākslas zinātniece Ina Līne, atklājot zilo toņu daudzveidību un ar apdedzināšanu saistītu krāsu izvēli. Izstādes aizsākums bijis 2021.gadā Cēsu muzejā, un priecējusi apmeklētāju lielā interese. Pēc tam transformētā veidā ekspozīcija pārvietota uz Durbes pili Tukumā. Nu angļu dekolētais fajanss skatāms Rīgā un kā norāda otrs izstādes veidotājs, mākslas zinātnieks Dainis Bruģ

Rotko muzejs aizvadītās nedēļas nogalē atklāja vasaras izstāžu sezonu. Šajā izstāžu sezonā skatītājus priecēs brazīliešu izcelsmes Lielbritānijas gleznotājas, tēlnieces un grafiķes Karinas Lambrehtas (Karin Lambrecht) izstāde “Dvēseles gadalaiki”, kur caur dažādām formām atklāsies garīgie meklējumi. Ar tiem sabalsosies pašmāju izstāde “Laika dimensijas”, kuras autore Inese Brants ir viena no Latvijas ievērojamākajām porcelāna meistarēm. Savukārt Latvijas mākslinieku grupas izstādē “Ak, figūra, ar ko tu vakardien draudzējies?” katrs mākslinieks piedāvās savu interpretāciju par cilvēka figūru un tās simbolisko un komunikatīvo būtību. Skatītāju uzmanībā nonāks arī viena no Ķīnas vadošajiem abstrakcionistiem Taņ Pina (Tan Ping) spilgtā izstāde “Turpu šurpu: Taņ Pina māksla”. Visas vasaras sezonas izstādes skatītājiem būs pieejamas līdz 25. augustam.

Mākslinieces Katrīnas Neiburgas pietuvinātais pašnovērtējums, radot emocionālu piesātinājumu un vieglu ironiju jaunākajā izstādē „Sologāmija”. Māksliniece Katrīna Neiburga aicina mūs uz kāzām… šoreiz ar sevi pašu. No 8. jūnija līdz 4. augustam Latvijas Nacionālā mākslas muzeja galvenās ēkas Kupola zālē būs skatāma Katrīnas Neiburgas personālizstāde „Sologāmija”. Bet kāds ceļš jānoiet, lai sevi sastaptu tādu, ka gribās precēt un turklāt vēl rādīt to pasaulei, Kultūras rondo jautājam gan māksliniecei Katrīnai Neiburga un izstādes kuratorei Augustei Petrei. 1993. gada decembrī amerikānietes Lindas Beikeres (Linda Baker) radinieki un tuvākie draugi saņēma īpatnēju uzaicinājumu uz kāzām, kurās nebija paredzēta līgavaiņa klātesamība (nonexistent groom). Kāzu ceremonijā, kas norisinājās viņas 40. dzimšanas dienā, 75 viesu un 7 līgavas māsu klātbūtnē Linda salaulājās pati ar sevi, uzsverot, ka tas nav ne skumju vadīts, ne feministisks akts: “Šis ir par labvēlību pašam pret sevi, negaidot, kad to iztēloto labumu

Starp plūstošo Lielupi un bangojošo Rīgas jūras līci šobrīd atklājusies ir vēl kāda ūdens tilpne, tādējādi rosinot uzdot jautājumus – kāpēc ūdens, kāpēc atkārtot ūdens tēlu, ūdens jēdzienu patlaban? Kas ir tie konteksti, kuri liek par to runāt patlaban? Uz šiem jautājumiem atbildes lūkojam atrast sarunā ar mākslinieci Barbaru Gaili, kuras personālizstāde „AQUA.ŪDENS” mākslas stacijā Dubulti būs apskatāma no 7. jūnija. Barbara Gaile parādīs autortehnikā ar akrilu un pigmentiem uz audekla darinātas gleznas, kā arī zīmējumus, kas ir piesūcināti ar visiem ūdens dotumiem un rada pārsteidzoši ticamas ilūzijas iespaidu.  

Pieci teātra mākslinieki vakar, 3. jūnijā, Eduarda Smiļģa Teātra muzejā saņēma Teātra dienas izcilības balvas. Mākslinieka Māra Šustiņa veidotās goda zīmes – ordeņus – saņēma Dita Lūriņa, Aleksandrs Maļikovs, Lauris Dzelzītis, Inese Mičule un Indra Lapšina. Lilitas Bērziņas balvu saņēma Latvijas Nacionālā teātra aktrise un režisore Dita Lūriņa par spilgtu darbu pēdējās divās sezonās, bet vienlaikus arī par darbu vadošajās lomās daudzu gadu garumā. Harija Liepiņa balvu pasniedza diviem aktieriem: Mihaila Čehova Rīgas Krievu teātra aktierim Aleksandram Maļikovam par pārliecinošu, dinamisku un daudzpusīgu sniegumu pēdējo sezonu laikā un Dailes teātra aktierim Laurim Dzelzītim par spilgtu, nobriedušu un neatkārtojamu aktiermeistarību iepriekšējo sezonu laikā. Eduarda Smiļģa balvu saņēma Valmieras Drāmas teātra režisore Inese Mičule par nozīmīgu, spilgtu un novatorisku režiju pēdējo sezonu laikā. Helēnas Tangijevas–Birznieces balva piešķirta Latvijas Nacionālās operas baleta māksliniecei un Rīgas baletskolas p

Pazīstamā Jūrmalas mākslinieka Valda Buša simtgadē tapusi plaša viņa gleznu izstāde „Savienojums”, kas iekārtota Jūrmalas muzeja divos stāvos. Atklājumi būs arī mākslinieka daiļrades pazinējiem, jo daudzi darbi plašākai publikai izstādīti pirmoreiz, izceļot Valda Buša krāsu prieku un motīvu daudzveidību. Izstādē iekļauti arī papildinātās un virtuālās realitātes risinājumi, kas dod iespēju dziļāk iepazīt ražīgā mākslinieka radošo ceļu un neparasto dzīves gājumu. Jūrmalas muzeja askētiski gaišpelēko fasādi kopš maija beigām rotā spilgts akcents: no košsārta plakāta garāmgājējos noraugās jauna, spēcīga vīrieša seja, kas veidota māksliniekam Valdim Bušam tik raksturīgajos paletes naža triepienos. Tās pamatā ir fotogrāfija ar Valdi Bušu 70.gadu sākumā, kad tapa viņa pirmā personālizstāde, stāsta izstādes kuratore, mākslas zinātniece Inga Bunkše. Piesātinātās krāsas ir pirmais, kas apņem skatītāju, ienākot Valda Buša izstādē. Gleznu siltums suģestē, īpaši domājot par paša mākslinieka dzīvi: pirms studijām Mākslas

Kā vienā stāstā ietvert astoņus pasaules pirmatskaņojumus un muzikāli tos ievīt „Bezgalības krellēs”, Kultūras rondo studijā pārrunājam ar rakstnieci Noru Ikstenu un diriģentiem Sigvardu Kļavu un Kasparu Putniņu. 7. jūnijā Lielajā ģildē Latvijas Radio koris ar jauno koncertprogrammu “Bezgalības krelles” atklās “Rīgas festivālu. Programmu veido astoņu komponistu - Artura Maskata, Santas Ratnieces, Annas Fišeres, Mārtiņa Viļuma, Platona Buravicka, Ērika Ešenvalda, Jura Karlsona un Andra Dzenīša - jaundarbi ar Noras Ikstenas radītajiem tekstiem. Koncertā uzstāsies diriģents Kaspars Putniņš un Latvijas Radio koris, piedalīsies arī sitaminstrumentālists Guntars Freibergs un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra kontrabasists Viktors Veļičko. Radot īstu kosmosa sajūtu, krāšņas videoprojekcijas veidos režisors un videomākslinieks Roberts Rubīns. Koncertprogramma ‘‘Bezgalības krelles’’ apvieno astoņus mūslaiku latviešu komponistu skaņdarbus ar Noras Ikstenas radītajiem dzejoļiem, veltījumiem Saules sistēmas planē