Cilvks Ziu Virsrakstos

Latviju vēl nebija skārusi Covid-19 raisītā pandēmija, kad politiskā epidēmija beidza nost Rīgas domi. Korupcijas skandāli saēda līdz tam šķietami nesatricināmo "Saskaņas" un "Gods kalpot Rīgai" koalīciju, un šo partiju valdīšana Rātsnamā noslēdzās ar vēsturisku Saeimas lēmumu atlaist visu Rīgas domi. Tagad Rīgu vada četru partiju bloks, kas sevi pieteicis kā pārmaiņu koalīciju. Bet Rīgas mērs ir Mārtiņš Staķis, kura pārstāvētā partiju apvienība "Attīstībai/Par!" un "Progresīvie"piecu gadu laikā solījusi restartēt Rīgu. Tāpēc rubriku "Cilvēks ziņu virsrakstos" sākam ar stāstu par Rīgas mēru Mārtiņu Staķi.

Valdošās koalīcijas deputāti šā gada martā nolēma teikt ardievas Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājam Arnim Cimdaram, kurš iestādi bija vadījis vairāk nekā 21 gadu. Valdību veidojošo partiju politiķiem izdevās vienoties šim amatam virzīt gandrīz tikpat ilgi komisijā strādājušo Kristīni Bērziņu, kura atbildēja par CVK komunikāciju. Rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” viņa atskatās uz nonākšanu amatā un pirmajiem lielajiem izaicinājumiem jau neilgi pēc tam.

Latvijas Futbola federācija šogad sasniedza savdabīgu Eiropas un, iespējams, pasaules rekordu - viena gada laikā organizācijā notika pieci kongresi, četri no tiem bija ārkārtas. Lielākā daļā ārkārtas kongresu bija politiskās cīņas instruments, lai no amata gāztu federācijas prezidentu Kasparu Gorkšu. Šī gada 17. oktobrī oponentu pūliņi vainagojās panākumiem, jo kongresā federācijas biedru vairākums nobalsoja par Gorkša atstādināšanu no prezidenta amata. Šoreiz galvenais varonis rubrikā “Cilvēks ziņu virsrakstos” ir bijušais Latvijas Futbola federācijas vadītājs Kaspars Gorkšs. Savulaik bijis meistarīgs futbolists un izcils izlases kapteinis, tagad viņš daudziem asociējas ar pusotru gadu nesekmīgi futbola federācijas prezidenta amatā pabijušu bijušo spēlētāju. Vai Gorkšs pavadīto laiku federācijas prezidenta krēslā uzskata par traipu reputācijā?

Pirmajā decembra dienā savu pēdējo ziņu izlaidumu piedzīvoja televīzijas kanāls LNT. Kanāls esošajā formā tiks likvidēts. Par to novembra sākumā paziņoja uzņēmuma “ All Media Baltics” vadība. 23 gadus kopā ar LNT skatītājiem bija ziņu moderatore Ilze Dobele. Latvijas Radio ar Ilzi Dobeli tikās dienu pēc LNT pēdējā ziņu raidījuma. Todien ziņu komanda atskatījās nevis uz aizvadītajām septiņām dienām, bet gan uz 23 LNT darbības gadiem. Ilze Dobele stāsta, ka līdz pat pēdējai ētera minūtei komandai bijis svarīgi izdarīt darbu tāpat kā vienmēr.

Šajā gadā līdz ar jaunā Rīgas atkritumu apsaimniekošanas operatora nosaukumu “Tīrīga”, ziņu virsrakstos regulāri parādījās pilsētas iedzīvotāju balss, ko pārstāvēja Apkaimju alianse. Šķiet, šoreiz tieši iedzīvotāju iesaistei bijusi liela loma monopola ieviešanas apturēšanā. Nevalstiskās organizācijas pārstāvis Māris Jansons dalās pārdomās, kādas tendences pilsoniskajā aktivitātē iezīmējusi tā dēvētā “atkritumu krīze” un kas gaidāms nākotnē. Šoruden 15. septembrī Rīgā bija paredzēts mainīt atkritumu apsaimniekošanas sistēmu un četru kompāniju vietā atkritumus izvestu jaunizveidotais operators “Tīrīga”. Taču Konkurences padome iebilda pret monopolu uz 20 gadiem un nepilnu nedēļu pirms atkritumu izvedēju maiņas liedza “Tīrigai” sākt darbus. Jau pirms Konkurences padomes vadītājas Skaidrītes Ābramas paziņojuma īpaši aktīvi pret pašvaldības jaunizveidoto atkritumu apsaimniekošanas sistēmu iestājās iedzīvotāji no organizācijas Apkaimju alianse.

Krīzes menedžeris, kas pieteicis karu korupcijai Rīgas domē. Tā sevi vienā teikumā varbūt raksturotu pašreizējais galvaspilsētas mērs Oļegs Burovs no “Gods kalpot Rīgai”. Rīgas dome šogad teju vai ik dienu bijusi ziņu virsrakstos, turklāt lielākoties ne tajos pozitīvākajos – Rātsnamu un domes struktūras ir pavadījuši korupcijas skandāli, aizturēšanas, ilggadējo līderu aizbēgšana uz Briseli un varas maiņas, politiskas nesaskaņas palicējos un visbeidzot gaidāmais valdības spriedums atlaist visu domi par nespēju pienācīgi apsaimniekot atkritumus. Šajā gadā atkritumi un Rīgas dome ir saistāmi visai plašā nozīmē. Un tādēļ šajā reizē stāsts par mēru Burovu, kam ar citu sagādātajām nebūšanām ir jātiek galā.

Gada nogalē ierakstu sērijā “Cilvēks ziņu virsrakstos” tradicionāli atskatāmies uz spilgtiem notikumiem un būtiskiem pavērsieniem Latvijas sabiedriski politiskajā ainavā, un tādu šogad netrūka arī kultūras laukā. Viens no tiem publiskajā telpā tika apspriests īpaši kaismīgi, un tā bija Dailes teātra aktieru nostāšanās pret ilggadējo māksliniecisko vadītāju Dž.Dž.Džilindžeru un tam sekojošā Džilindžera un direktora Andra Vītola aiziešana no amata.  Taču tās nebūt nav vienīgās pārmaiņas, kas sašūpojušas Latvijas teātru vidi. Tām aktīvi sekojuši līdzi arī teātra kritiķi, kas atsevišķos virsrakstos aprakstītus notikumus mēdz trāpīgi ieraudzīt lielākās kopsakarībās. Saruna ar pagājušās sezonas “Spēlmaņu nakts” žūrijas locekli Ati Rozentālu un Līgu Ulberti, kura strādā jaunās sezonas žūrijā.

Šogad daudz un skaļi spriests par mediķu algām un veselības nozares nepietiekamo finansējumu. Protestējot pret politiķu solījumu nepildīšanu, norisinājies arī vērienīgs mediķu protests un citas akcijas. Latvijas Radio rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” atskatīties uz aizvadītajiem notikumiem aicinājām vienu no redzamākajiem mediķu pārstāvjiem – Jauno ārstu asociācijas vadītāju Kārli Rāceni. „Labdien, es esmu dakteris Rācenis, un jūs būtu tāds un tāds pacients. Kā jūs jūtaties? Viņš tā: „Jā, jā, dakteri. Es Jūs zinu, es Jūs esmu jau visur redzējis. Bet ziniet, mēs visi pilnībā atbalstām,” tā Kārlis Rācenis, Jauno ārstu asociācijas vadītājs, kad saku, ka pēdējā laikā jo īpaši saistībā ar mediķu protestiem kļuvis par tādu kā mediju zvaigzni. Atbild, - darbā cenšas nerunāt par valstī notiekošo, ja vien kāds īpaši nejautā. Šis gads rādījis, ka atbildīgie neīsteno iepriekš noteikto likumu, nepiešķir sākotnēji plānoto naudu veselības aprūpei, norāda Kārlis Rācenis. "Tas, man liekas, ir lielākais notikums, kas šog

Šogad ziņu virsrakstos ne reizi vien minēta dzērienu iepakojuma depozīta sistēma, kuras ieviešanu Latvijā pēc teju 20 gadus ilgušajām diskusijām Saeima rudenī lēma atbalstīt. Lai iezīmētu cilvēku pārdomas par depozīta sistēmas ieviešanas garo procesu, šoreiz rubrikā "Cilvēks ziņu virsrakstos", Latvijas Radio devās uz pierobežu, kur jau līdz šim ir daļa mūsu iedzīvotāju, kas depozīta sistēmu izmanto ikdienā apmeklējot veikalu Igaunijas pusē, kur iepakojuma nodošanas aparāti ieviesti jau pirms desmit gadiem. Pēc gadiem ilgušajām diskusijām un strīdiem starp dažādu dzērienu iepakojumu ražotājiem, tirgotājiem, atkritumu apsaimniekotājiem, vides aizstāvjiem, politiķiem un iesaistītajām ministrijām, teju vēsturisks brīdis šogad bijis 24. oktobrī, kad saeima galīgajā lasījumā lēma atbalstīt depozīta sistēmas ieviešanu.Saeima neatbalstīja paplašinātas depozīta sistēmas ieviešanu, taču deputāti gan norādīja, ka nākotnē sistēmā varētu iekļaut jaunus iepakojuma veidus. Tātad šogad atbalstītajai depozīta sistēmai jāsāk

Šogad septembrī līdz ar klimata samitu Ņujorkā, kurā tikās aptuveni 60 pasaules līderi, ziņu virsrakstos plašu rezonansi ieguva 16 gadus vecās zviedru vides aktīvistes Grētas Tūnbergas uzruna, kurā viņa pasaules līderiem pārmeta savas paaudzes nodošanu, pietiekami aktīvi necīnoties pret siltumnīcefekta gāzu emisiju. Samita mērķis bija atdzīvināt ANO Parīzes klimata vienošanos laikā, kad cilvēce piesārņo atmosfēru ar siltumnīcefekta gāzēm vairāk nekā jebkad iepriekš. Sērija „Cilvēks ziņu virsrakstos” šoreiz apspriežam vides saudzēšanas lomu un to, ko katrs tās labā ikdienā var darīt. Piemēram, videi draudzīgi iepērkoties. ANO klimata samitā 66 valstis apņēmās līdz 2050. gadam sasniegt tā dēvēto nulles oglekļa dioksīda emisiju. Tas varētu būtiski palīdzēt samazināt klimata izmaiņas. Tomēr vides saudzēšanā nav jāpaļaujas tikai uz pasaules līderu lēmumiem vien. Dabas aizsargāšanā savu artavu var dot ikviens, pārskatot savus ikdienas ieradumus, piemēram, samazinot radīto atkritumu daudzumu. Zero Waste jeb nulle

Viens no centrālajiem ziņu virsrakstiem šajā gadā neapšaubāmi ir bijusi administratīvi teritoriālā reforma. Ilgi muļļāta iepriekšējo valdību gaiteņos, līdz ar pašreizējā Ministru kabineta darba sākumu tā uzņēma turbo ātrumu. Valdība vēl nebija nostrādājusi pirmās simt dienas, kad reģionālās attīstības ministrs Juris Pūce no «Attīstībai/Par!» nāca klajā ar piedāvājumu 119 pašvaldību vietā turpmāk veidot Latvijas karti ar 35 vietvarām. Tagad jauno teritoriju likumprojekts jau nonācis Saeimā, dažām domēm politisku kompromisu ceļā izdevies izrauties no apvienošanas valgiem, bet citas vēl turpina tirgoties. Spītīgi kritiski pret reformu konsekventi ir Zaļo un zemnieku savienības politiķi. Tāpēc rubrikā „Cilvēks ziņu virsrakstos” par reformas plāniem saruna ar ilggadējo Jelgavas mēru „zaļzemnieku” Andri Rāviņu, kura krēslu nākamajās vēlēšanās varētu aizšūpot tieši reforma. Oficiālais teritoriālās reformas statuss patlaban ir tāds, ka Saeima skatīšanai Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijā nodevusi grozījumus A

29. maijā Saeima ievēlēja Latvijas valsts prezidentu – Raimondu Vējoni pēc četru gadu darba amatā nomainīja Eiropas tiesas tiesnesis, Satversmes preambulas autors Egils Levits. Ierakstu sērijā „Cilvēks ziņu virsrakstos” apspriežam šo svarīgo šī gada notikumu. Saruna ar cilvēku, kas prezidentam blakus ir teju ik dienas. „Es esmu pirmais cilvēks, kas prezidentu sagaida ar smaidu uz lūpām un viņu ieved ikdienas rutīnā. Ikreiz, kad prezidents dodas uz Rīgas pili, mēs sagaidām viņu Rīgas pilī, ir sagatavota dienas kārtība un tad mēs dodamies uz kabinetu,” šī balss pieder krāšņā formas tērpā ģērbtam, staltam un ļoti smaidīgam kungam – majoram Egīlam Tišanovam. Tik nopietns, nosvērts un reizē tik vienkāršs. Egīls Tišanovs ir Valsts prezidenta militārais adjutants. Tāds kā palīgs pildot dienas kārtību. Par prezidenta vēlēšanām un jauno valsts prezidentu saruna ar Egīlu tieši tādēļ, ka viņš ir it kā cilvēks no malas, tomēr ikdienā laiku pavada kopā ar valsts augstāko amatpersonu un jau ir paspējis iepazīt viņa perso

2018. gads aizvadīts ne tikai simtgades, bet arī Valsts ieņēmumu dienesta ģenerāldirektora meklējumu zīmē. Šā gada martā negaidīti mūžībā aizgājušās Ilzes Cīrules pēcteci nācās meklēt pat divos konkursos, jo par pirmā konkursa uzvarētāju atzītais Māris Skujiņš savu kandidatūru atsauca pēc tam, kad plašāka sabiedrība uzzināja par viņa saistību ar skandalozo uzņēmēju Māri Martinsonu. Tādēļ otrā konkursa gaitā īpaša vērība tika pievērsta pretendentu reputācijai un par piemērotāko no 23 kandidātiem tika atzīta Ieva Jaunzeme. Patlaban viņa ir Ekonomikas ministrijas administrācijas vadītāja.

Aizvadītais gads Daugavpilī iezīmējies ar biežajām varas maiņām. Kopš jaunā pašvaldības sasaukuma pilsētā jau divas reizes no amata gāzts domes priekšsēdētājs. Pēdējo reizi domes vadītājs no amata atbrīvots pirms nepilna mēneša. Rezultātā biežās izmaiņas domes vadībā raisījušas ne vien rezonansi presē un sabiedrībā, bet arī nopietni ietekmējis gan Daugavpils reputāciju, gan pašvaldības darbu. Kamēr trīs varas partijas Daugavpilī atkal dala, kam pienākas mēra krēsls otrajā lielākajā Latvijas pilsētā, pagaidām tas stāv tukšs. Par politisko situāciju Latvijas otrajā lielākajā pilsētā kolēģis no Latgales Ivars Soikāns runāja ar ilggadēju Daugavpils domes darbinieci, bijušo izpilddirektori Ingu Goldbergu.

Šis gads kļuvis par īstu pārbaudījumu gadu Latvijā strādājošajām bankām. „AB.LV” banka, kas vēl pērn gozējās lielāko banku saraksta galvgalī ir sākusi pašlikvidācijas procesu, strauju nerezidentu noguldījumu aizplūšanu piedzīvojušas vairākas citas bankas, kas ilgus gadus specializējušās tieši NVS izcelsmes klientu apkalpošanā. Eiropas Padomes ekspertu komiteja naudas atmazgāšanas novēršanas pasākumu un terorisma finansēšanas novērtējumam „Moneyval” Latvijai noteikusi pastiprinātas kontroles režīmu un izdevusi vairākas rekomendācijas, kuru neieviešana draud ar nonākšanu tā dēvētajā pelēkajā sarakstā. Kopš šā gada vasaras Nelegāli iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestu vada Ilze Znotiņa.

Nedaudz vairāk kā pirms mēneša, veselības aprūpes nozari satricināja krīze. Par ārkārtas situācijas izsludināšanu paziņoja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta Rīgas reģionālais centrs. Ārkārtas situācijas iemesls – darbinieku trūkums un nespēja nodrošināt pietiekamu brigāžu skaitu. Šis lēmums lika domāt ārkārtas situācijai atbilstoši un drīz vien tika izlemts - lai situāciju nedaudz uzlabotu, dienestā varēs strādāt plašāks mediķu loks. Tomēr dienesta darbinieki norāda uz nepārprotamu saistību starp darbinieku trūkumu, kas ir ārkārtas situācijas iemesls un darbinieku atalgojuma apjomu un nesamērīgi lielajām slodzēm, kas jāstrādā.

Krīzes vadības padome šīs vasaras ilgstoši valdošo sausumu atzina par valsts mēroga dabas katastrofu lauksaimniecībā. Zemnieku un Zemkopības ministrijas aplēses liecina, ka zaudējumu apmērs dažādos lauksaimniecības sektoros bijis 400 miljonu eiro apmērā. Graudkopis Dzintars Erdmanis vērtē, ka vienmēr bijuši ražas riski no sēšanas brīža, līdz graudi nokulti un nonākuši klētī, taču klimata pārmaiņas pēdējos gados jūtamas vairāk.

Pasūtījuma slepkavības Latvijā notiek reti. Policijas dati rāda, ka laika posmā no 2001.gada līdz 2015.gadam tāds bijušas 55. Šovasar drūmo statistiku likumsargiem nācās pārskatīt. 30.maija rītā, pie Rīgas Meža kapiem nogranda ieroču dārdi un lodes izdzēsa advokāta, maksātnespējas administratora Mārtiņa Bunkus dzīvību. Viņa brālis Kristaps Bunkus uzskata, ka nozieguma atklāšana ir policijas goda darbs. Visu līmeņu vainīgo aizturēšana būtu labs signāls sabiedrībai, ka tiesiskums valstī nav miris.

Nozīmīgs notikums Latvijā šogad bija pāvesta Franciska vizīte. Tā noritēja 24.septembrī, kad pāvests viesojās Rīgā un Aglonā. Viens no viņa galvenajiem vēlējumiem Latvijai bija – turpināt strādāt atgūtās brīvības labā, un allaž paturēt prātā, ka tā ir kas daudz vairāk par materiālo labklājību. Vizīte tika aizvadīta veiksmīgi un izpelnījās gana lielu ievērību no Latvijas sabiedrības. Nelielas korekcijas pāvesta gaitās tikai ieviesa Latvijas lietainie laika apstākļi. Ikdienā reti aizdomājamies, ka šādu lielu pasākumu veiksmīga norise nav pašsaprotama, bet gan daudzu cilvēku rūpīga darba rezultāts. Šodien ciklā „Cilvēks ziņu virsrakstos” uzklausījām vienu no viņiem – protokola konsultanti Skaidrīti Zarāni.

Viens no šā gada visplašāk apspriestajiem tematiem izglītības jomā bijis skolotāju algu jautājums. Lielākas algas pedagogiem solīja, tad secināja, ka naudas nav un tikai pēc pedagogu draudiem protestēt un aģitēt pret politiskajiem spēkiem, tobrīd vēl gaidāmajās, Saeimas vēlēšanās, valdība tomēr vienojās, ka turpmāk pedagogi saņems vairāk. Tomēr ne visur tas notika un solītā algas paaugstinājuma vietā Baldones Mūzikas pamatskolas pedagogi šo mācību gadu iesākuši ar algas samazinājumu par trešdaļu.