Zinmais Nezinmaj

Sākot ar jauno vecāku rūpēm, beidzot ar atvaļinātu militāristu piedzīvoto atgriežoties ikdienas dzīvē - raidījumā iepazīsim jaunos sociālantropologus un viņu pētījumus par Latvijas sabiedrību. Ko pētnieki atklājuši un kā notiek šādu jutīgu jomu izpēte antropoloģijā, kur saduras ticības, pārliecības, ikdienas sarežgījumi izglītības iestādēs un profesijas, kuras maina cilvēka dzīvi un personību? Raidījuma viesi: Rīgas Stradiņa universitātes Sociālantropoloģijas maģistrantūras studenti Evita Kalniņa, Jānis Šabanovs un Kristīne Cēre. Evita Kalniņa veic pētījumu „Vai dzīve bez sāls? Profesionālais militārais dienests un dzīve pēc atvaļināšanās”. Jānis Šabanovs veic pētījumu „Mātes, kas staigā pa Latvijas ielām: Mātišķība sociālā medija Facebook grupā Atsaucīgo māmiņu forums”. Kristīne Cēre pēta „Bērnudārzs kā loterija. Rūpju darba deficīts pirmsskolas aprūpes un izglītošanas procesā”. Pētījums par Kurzemes piekrastes zvejnieku dzīvi Pagājušajā vasarā iesākās un šovasar turpināsies pētījums par Kurzemes piekra

Unikāla spēja, kas piemīt tikai retajam — tas ir maņu "kopdarbs" jeb sinestēzija. Vai pirmdiena skan kā dzeltenā krāsa, bet melns apģērbs "dzied dziesmu"? Varbūt vārds Leonards garšo pēc apelsīniem, bet Inese ir "skāba"? Kas ir sinestēzija un kāda ir sinestētiķu dzīve ar šādu ikdienas maņu eksploziju? To pārrunājam ar Latvijas Universitātes Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes un Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošo pētnieci Solvitu Umbraško un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošo pētnieci Līgu Zariņu. Sinestēzijas gadījumā nozīme ir iedzimtībai, un iedzimtība ir aspekts, kas būtisks arī krāsu akluma gadījumā, par ko skaidrojumu sniedz Gunta Krūmiņa. Īpaši mūzikas pasaulē ir visai daudz personību, kuras zināmas ne tikai ar savu radīto mūziku, bet arī vēl kādu neparastu īpašību, kas šiem cilvēkiem piemitusi, un tā ir sinestēzija. Redzēt mūziku krāsās, bet krāsas dzirdēt skaņās, un tie nebūt nav vienīgie sin

Ja ir kāds dzīvnieks, kam mēs esam milzu pateicību parādā, tad tie ir grauzēji laboratorijās. Kā notiek ikdienas darbs ar šiem dzīvniekiem? Kādi protokoli un noteikumi ir jāievēro un,vai notiek interešu sadursme starp farmācijas kompānijām un pētniekiem, kuri ikdienā strādā ar laboratorijas žurkām un pelēm? Tēmu mums palīdz šķetināt Viesturs Eglītis - mikrobiologs, bioloģijas zinātnes doktors.  Savukārt Edvīns Miklašēvičs viesojas, lai pastāstītu par biomarķieriem - kādām slimībām ir atklāti šīs specifiskās olbatumvielas, un kādām vēl meklējam? Vai pozitīvi biomarķieri nozīmē, ka cilvēks tiešām saslims ar pārmantoto slimību?

Kamēr Latvijā gatavojāmies gada nogales svētkiem, Dubaijā norisinājās gada lielākā vides un klimata jautājumiem veltītā sanāksme pasaulē - COP28. Tajā piedalījās arī Pasaules dabas fonda pārstāvji no Latvijas. Kādi ir panākumi asajām diskusijām Dubajas samitā? Cik apzinīgi pildām Parīzes nolīgumu - vēsturisko starpvalstu vienošanos, kas uzliek atbildību visām iesaistītajām pusēm rīkoties atbildīgi klimata pārmaiņu laikā, vērtē Pasaules dabas fonda direktors Jānis Rozītis un fonda Baltijas jūras un saldūdens programmas vadītāju Magda Jentgena. Katrs nākamais gads kļūst par kartstāko gadu vēsturē. Cilvēkiem, kas dzīvo šajos reģionos, tas rada eksistenciālas problēmas, tostarp badu, bet valstu vadītājiem - aizvien karstākas diskusijas par to, ko iesākt ar neizbēgamo klimata pārmaiņu radīto krīzi. Kādi ir aizvadītā gada klimata samita rezultāti un par ko diskutēja zinātnieki un politiķi Dubaijā? Vērtīgie melnalkšņu staignāji Melnalksnis ir bieži sastopams koks mūsu platuma grādos, bet mitro vietu audzes - meln

Aizvadītajā gadā ChatGPT sašūpoja pat tās sabiedrības grupas, kurām ikdienā nav saskares ar mākslīgā intelekta rīkiem. Sākot ar skolēnu domrakstiem, beidzot ar autortiesībām - ChatGPT tiešām lika lauzīt galvas par tā pielietojumu. Taču ne tikai satura ģenerēšana ar mākslīgā intelekta palīdzību bija spilgts notikums. Kiberdrošība, virtuālā realitāte, inovācijas zaļajā enerģijā un medicīnas tehnoloģijas - arī šīs jomas virzījās uz priekšu 2023. gadā. Par aizvadīto gadu tehnoloģijās un ko sagaidīt no 2024.gada, raidījumā Zināmais nezināmajā saruna ar biedrības “Riga TechGirls” vadītāju Annu Andersoni un raidījuma Digitālās brokastis veidotāju un tehnoloģiju apskatnieku Arti Ozoliņu. Aizvadītā gada spilgtākie notikumi kvantu mehānikā „Mēs esam nodemonstrējuši pašu mazāko iespējamo tranzistoru, kur viena elektrona klātbūtne nosaka pa kuru ceļu aizies otrs elektrons,” stāsta Latvijas Universitātes Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultātes profesors, fiziķis Vjačeslavs Kaščejevs, runājot par sasniegumiem kva

Mazo zīriņu (Sternula albifrons) Latvijas ornitoloģijas biedrība šogad, 2024. gadā, izraudzījusies par gada putnu. Kā tam klājas Latvijā? Ar gada putnu iepazīstina ornitologs Ruslans Matrozis un Dabas aizsardzības pārvaldes pārstāve Gunta Gabrāne. "Šī ir vismazākā zīriņu suga no visām, pieaudzis putns sver ap 40 gramu. Garuma ziņā mājas strazda izmērā vai mazliet lielāks par svīri,"iepazīstina Ruslans Matrozis. Latvijā ierodas aprīļa vidū no ziemošanas vietām Āfrikā un košā vasaras tērpā, kur ir piecas krāsas: dzeltens knābis ar melnu galiņu, oranžas kājas, melna "cepurīte" ar baltu pieri, ķermenis - baltā krāsā un spārni - gaiši pelēki. Ziemā knābis mazajam zīriņam ir melns. Latvijā zīriņi pavada piecus mēnešu gadā no aprīļa vidus līdz septembra vidum, pārējā laikā migrē uz ziemošanas vietām Āfrikas rietumu piekrastē. Neskatoties, ka katru gadu mazais zīriņš veic vairākus tūkstošus kilometrus garus pārlidojumus, gredzenoto putnu apskate rāda, ka daži dzīvo pat 20 gadus. Barojas mazais zīriņš ar zivīm

Gada izskaņa ir tepat uz sliekšņa un par stabilu tradīciju ziemas viducī mūsu raidījumā ir kļuvis atskats uz  aizvadīto gadu visdažādākajās zinātnes jomās. Šoreiz pievēršamies Visuma dzīlēm - skaidrosim, kas bija gada svarīgākās izpētes misijas, iespaidīgākie raķešu starti un pārsteidzošākie astronomijas atklājumi, kā arī iepazīsim dažas no nākotnes idejām kosmosa izpētē, no kurām viena visai drīz realizēsies ar cilvēku uz Mēness. Skaidro un vērtē astronomijas amatieri Ints Ķešāns un Raitis Misa, kā arī "Starspace" observatorijas saimniece Anna Gintere. Sasniegumi fizikā 2023.gadā Desmit minušu garā sižetā pieminēt vairākus būtiskus sasniegumus fizikā, kas ietver astronomijas, medicīnas fizikas pētījumus, kvantu zinātni un atomfiziku, ir ļoti sarežģīts uzdevums. Tikpat sarežģīts kā minētā zinātnes nozare. Kā lai pāris teikumos raksturo, piemēram, kā ar neitroniem pārbauda protonu struktūru, vai par brīvās krišanas paātrinājuma noteikšanu antiūdeņraža atomiem? Tāpēc atvēlētajā  laika sprīdī aplūkosim divus n

Elektroniskās mikroshēmas jeb integrālās shēmas ir mūsdienu tehnoloģiju DNS. Uz tām balstās ne tikai datoriekārtas, bet arī ikdienā lietojamas iekārtas, tostarp sadzīves elektropreces un viedierīces. Kāpēc bez tām nevaram iztikt? Kāda ir Eiropas neatkarība šajā svarīgajā tehnoloģiju jomā? Un vai ir iespējams mikroshēmas ražot arī Latvijā, jautājam Rīgas Tehniskās universitātes profesoram, Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenajam loceklim Oskaram Ozoliņam. "Svarīgākais Latvijā, ka mēs varētu sagatavot daudz speciālistu, kas māk šīs mikroshēmas zīmēt, māk pasūtīt un testēt un arī iepakot. Kad pie tā tiksim klāt, šajā procesā veidosies sadarbība ar lielākiem Eiropas pētniecības institūtiem, piemēram, "IMEC", kas nodarbojas gan ar mikroelektroniku, gan mikrofotoniku. Tas man ir svarīgi," par iespējam Latvijai iesaistīties mikroshēmu ražošanā bilst Oskars Ozoliņš. TEhnoloģiju uzņēmumā "IMEC" jau stažejušies un mācījusies vairāki viņa studenti. "Tas ir ceļš, kas jāiet, lai arī Latvija iekļautos Eiropas vērtību ķēdē

Latvijā top pētījumi, kas nākotnē ļautu kognitīvos traucējumus noteikt ātrāk. Vai tas nozīmē, ka Alcheimera slimību un citas līdzīgas saslimšanas varēsim pamanīt jau līdz ar pirmajām izmaiņām smadzenēs, pirms parādās simptomi? Kā radiologs redz šos pirmos signālus cilvēka galvā? Par iespējām Alcheimera slimību diagnosticēt ļoti savlaicīgi, stāsta Rīgas Stradiņa Universitātes Radioloģijas katedras vadītājs profesors Ardis Platkājis, Rīgas Stradiņa universitātes Radioloģijas katedras asistents, invazīvais radiologs Nauris Zdanovskis un Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadošā pētniece Solvita Umbraško.

Daba ir unikāla savā spējā pielāgoties, īpaši, ja runājam par vietām, kur ilgstoši jācieš visai skarbi apstākļi. Brīnumaini, ka Arktikas vai Antarktīdas ekstrēmajā vidē mīt dzīvnieki, kuri spēj ne tikai izturēt aukstumu, bet arī atrast barību šķietamā nekurienē. Kas ļauj dzīvniekiem izturēt skarbos laikapstākļus, sniegu, salu, vējus un pārtikas trūkumu ziemeļu ziemās? Ar kādām "īpašām" spējām ir "aprīkoti" ziemeļbrieži un citi arktiskie dzīvnieki? Redze, oža, īpašs kažoks un termoizolācija zemādā - to visu iepazīstam šajā raidījumā. Stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Karību milzu varžu pētniecība dzīvība čum un mudž tropos, un tur jaunas sugas un īpaši reti sastopamus dzīvniekus atrod aizvien. Vienas no pasaulē lielākajām vardēm mīt Karību jūras salās - to nosaukums latviešu valodā attiecīgi norāda uz abinieka izmēru un  vietu - tās ir Karību milzu vardes. Šovasar tas pētīt brauca starptautiska speciālistu  komanda un arī Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis. Iemesls -

Kā pirmās grāmatas šajā sērijā interesenti iepazina grāmatas “100 gadi 100 kartēs”, kā arī “100 kartes pirms Latvijas valsts”. Tagad kārta trešajai grāmatai, un tā ir “Latvijas pilsētas 100 kartēs”. Grāmatā apkopoti 100 vēsturiskie pilsētu plāni, kas ļauj ielūkoties 39 Latvijas pilsētu pagātnē no 17. gadsimta līdz 1987. gadam. Kartes papildina attēli un apraksti par interesantiem notikumiem, kas pilsētās norisinājušies plānu tapšanas laikā. Vislielākā uzmanība pievērsta Rīgai, bet iekļauti arī mazāku pilsētu vēsturiskie plāni – no Ainažiem līdz Zilupei. Plašāk stāsta grāmatas sastādītājs un teksta autors Jānis Barbans. Karte mūsdienu digitalizācijas laikmetā kļūst par apbrīnas objektu. Šobrīd ļoti daudz ko rodam savās viedierīcēs, ar satelītu palīdzību telefonos atrodam savu atrašanās vietu, varam ātri uzzināt attālumu līdz citam punktam, ceļā patērējamo laiku, ja, piemēram, iesim ar kājām vai brauksim ar mašīnu. Bet papīra kartes, kurās pilsētas, lauki un citas teritorijas iezīmētas ar krāsām un citiem simb

Tas, ka zemes dzīles ir pilnas ar bagātībām, ir sen zināms cilvēcei - ne velti diendienā no tām pumpējam naftu, rokam akmeņogles un lērumu citu noderīgu izejmateriālu. Taču, ja jūra, kā ierasts domāt, tiek izmantota naftas ieguvei, izskan idejas, ka okeāna dzīlēs atrodami vēl citi derīgi materiāli. Norvēģija sākusi dziļjūras derīgo izrakteņu ieguves izpēti. Tas liek uzdot jautājumus - vai un kā nākotnē tiks izmantota okeānu gultne? Kādas dabas bagātības ir sastopamas mūsu zilās planētas dzīlēs un ko šāda izrakteņu ieguve nozīmētu organismiem, kuri apdzīvo jūras gultni? Skaidro Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un Zemes zinātņu fakultātes Ģeoloģijas nodaļas asociētais profesors Ģirts Stinkulis un Latvijas Hidroekoloģijas institūta Jūras monitoringa nodaļas vadošais pētnieks Juris Aigars. Derīgie izrakteņi Latvijā Latvijas teritorijā ir klasificēti 20 derīgie izrakteņi, populārākie ir smilts, kūdra un māls. Kādā veidā karjeros šie izrakteņi tiek iegūti un kas tiek darīts ar teritoriju pēc karjera izmantošana

Šovasar norisinājušās pētnieciskās ekspedīcijas un iegūti unikāli atradumi, veicot metāla kroņu tradīcijas izpēti Zemgalē, Sēlijā un Vidzemē. Šādus metāla kroņus pētnieki joprojām atrod arī ar kapsētām nesaistītās vietās, un tas nozīmē, ka meklējumi vēl labu laiku turpināsies, aizvien papildinot priekšstatu par šo tradīciju. Par piemiņas tradīcijām un aizgājēju godināšanu esam daudz runājuši raidījumā, taču ir kāda neparasta tradīcija, par kuru teju ikgadu atklājas kas jauns un līdz šim nezināts - metāla kroņi kapsētās. Kādi ir šie kroņi, kā tie veidoti, kam tie par piemiņu atstāti kapsētās, skaidro vēsturnieks, dabaspētnieks, tūrisma speciālists, Latvijas Petroglifu centra vadītājs Andris Grīnbergs. Andris Grīnbergs stāsta, ka tradīcija rotāt kapavietu ar metāla kroni vairāk bijusi raksturīga luterāņiem. Tāpat arī Igaunijā šāda tradīcija bijusi izplatīta. Diemžēl pēc Otrā pasaules kara neviena darbnīca, kur šādus kroņus izgatavoja, savu darbību Latvijā nav atjaunojusi. Plašāk par pētījumu var uzzināt Latv

Čerkstošs radio aparāts, traucētas iespējas kādam piezvanīt, tad pēkšņi klausules otrā galā runātāju var slikti dzirdēt vai arī saruna pavisam pārtrūkst – ne viens vien būs saskāries ar to, ka rodas sakaru traucējumi. Ņemot vērā, cik plaši ir radio sakari, arī traucējumu klāsts ir visai plašs. Sava lomā tajā ir arī sliktas kvalitātes iekārtām, kuru dēļ speciālistiem nākas lauzīt galvas un atgādināt cilvēkiem, ka jāiegādājas labas kvalitātes prece. Par radio sakaru traucējumiem, radioiekārtu atbilstību un aicinājumu cilvēkiem apdomāt, kas tiek likts iepirkumu grozā, saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro VAS “Elektroniskie sakari” Radiofrekvenču uzraudzības departamenta Atbilstības novērtēšanas nodaļas vadītājs Māris Čamans un viņa kolēģis - Radiofrekvenču monitoringa un kontroles nodaļas vadītājs Lauris Labanovskis. Aizvien straujākiem soļiem tuvojas Ziemassvētki, un bieži vien gadās, ka dāvanu grozos nonāk arī kādas iekārtas - viedtālruņi, viedpulksteņi un pat televizori. Iekārtas darbinām mājās, dar

Raidījumu mēs veltām tiem skaistajiem dzīvās dabas veidojumiem, kam ikdienā, iespējams, paskrienam garām, uztveram tos kā pašsaprotamus, taču, kad to vairs nav, mums to ļoti pietrūkst. Runa ir par kokiem. Vienā no iepriekšējo nedēļu raidījumiem runājām par to, cik būtiski ir veci koki un veci meži, bet šajā reizē vairāk pievēršamies koku veselībai, īpaši pilsētvidē. Pilsēta bez kokiem nevar, tas ir skaidrs katru vasaru, kad karstā tveicē vienīgais veldzējums ir koka paēnā. Šo brīnišķīgo augu klātbūtne ir svarīga ne tikai ēnas radīšanai vasarās, bet cilvēku labsajūtai un galu galā arī veselībai. Taču, kas tik kokam nav jāpārcieš pilsētā - šaurība, piesārņojums, zaru apcirpšanas un sakņu ierobežana, vēl visam pa virsu - sāls ziemā! Kādu ietekmi tas atstāj uz koka dzīvildzi un kā uzlabot koku labsajūtu pilsētā, analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis un Latvijas Universitātes Bioloģijas instit

Laikā, kad pasaulē notiek ANO Klimata pārmaiņu konference Dubaijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Latvijā tapis svarīgs un īpašs plāns. Siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana, enerģētika, zaļāka infrastruktūra, ogļskābās gāzes uzņemšana no atmosfēras - kas šajās jomās plānots jaunajā Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā? Ko par to saka vides organizācijas? Raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas donda direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" atjaunīgās enerģijas politikas eksperte Krista Pētersone.

Mezozojs, Paleozojs, Devons... Kā un kurš atklāja šādus Zemes vēstures ēras un periodus un kā, aplūkojot ģeoloģiskus atsegumus, var spriest par šo periodu ilgumu, apstākļiem, dzīvības formām un pa dabas katastrofām? Paleontoloģija ir tiešām apbrīnojama zinātnes nozare - no viena klints atseguma vai fosilijas fragmenta paleontologs var stāstīt miljoniem gadu senu stāstu. Par to, kādi ir bijuši klimatiskie un atmosfēras apstākļi, ko kāds dzīvais organisms ir ēdis un kā gājis bojā. Tāpat ir iespējams uzzināt, kas reiz atradies konkrētā vietā un kā viens vai otrs akmeņogļu gabals savulaik ir bijis dzīvs augs. Bet kurš galu galā nolēma, kad ir sācies un kad beidzies kāds Zemes vēstures posms un kā nosaka to senumu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, paleontologs Ervīns Lukševičs. Kurš pulkstenis precīzāks - kvarca vai mehāniskais? Angļu literāts Džozefs Adinons ir teicis, ka pat apstājies pulkstenis divreiz diennaktī rāda pareizu laiku, bet kurš laikrādis un kāpēc ir precīzā

Etnomūzikā ir vesels saraksts ar mūzikas instrumentiem, kurus vairums mūzikas mīļotāji pat lāgā neatpazīst. Taču ne tikai gadsimtu seni instrumenti priecē mūsu ausis, mazzināmi ir arī visai sarežģīti 20. gadsimta "izgudrojumi", piemēram, teremins. Kā tie tapuši, kā tos spēlē un kuram ir tiesības pasludināt kādu mūzikas instrumentu par unikālu un instrumentu saimei piederošu, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Universitātes profesors, etnomuzikologs Valdis Muktupāvels. "Ja tiek radīts kāds jauns instruments, visdrīzāk tas ir zināms šim radītājam, viņa tuvākajām aprindām un līdz kaut kādām autoritatīvām komisijām pat nenonāk," vērtē Valdis Muktupāvels. "Iespējams, ja šis izgudrojums nonāktu patentu birojos, tad gan speciālisti salīdzina ar jau reģistrētiem atklājumiem un tad fiksē, vai nu tas ir jauns vai nē. Protams, ka plašāk pazīstami kļūst ne visi no jaunizgudrotajiem instrumentiem, bet visdrīzāk tādi, kuri atbilst, es teiktu, diviem galvenajiem kritērijiem: viens, ka tas būtu komerciāli izpl

Šodien tas ir reģions ar milzīgiem debeskrāpjiem, bagātību un teju futiristikām idejām par to, kā mainīt nabadzīgo tuksnesi sev apkārt, pirms simts gadiem - trūcīga nomadu kopiena. Persijas līča valstis simts gadu laikā ir piedzīvojušas milzīgas pārmaiņas - lielākoties, pateicoties naftai. Kā notika šis vēsturiskais atklājums? Par vēsturi un mūsdienām saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar Latvijas Ārpolitikas institūta Tuvo Austrumu pētniecības programmas vadītāju Sintiju Broku. Kad pašu mājās valda sniegs un sals, ne viens vien cilvēks sauli meklē kādās tālākās zemēs. Siltus saules starus un karstas tuksneša smiltis arī ziemā iespējams meklēt Tuvo Austrumu reģionā, tostarp Persijas līča valstīs. Apvienotie Arābu Emirāti, Saūda Arābija, Omāna, Bahreina, Kuveita, Katara - šīs valstis ir atšķirīgas gan iedzīvotāju skaita ziņā, gan savā atvērtībā, gan arī resursos, ar kuriem gūt ienākumus. Viens no šiem resursiem ir nafta, un par to, kā tas mainījis Persijas līča valstu vēsturi, saruna raidījumā. Paklāju auš

Veci meži ir nevajadzīgi sapuvuši koki - šādi komentāri izskan sociālajos medijos kā reakcija uz plāniem izcirst vecus mežus, lai stādītu jaunaudzes un veicinātu CO2 uzņemšanu no atmosfēras. Vai veci meži tiešām nespēj uzņemt CO2 pietiekamos apjomos un tos vajag aizstāt ar jauniem kokiem? Un kas notiek meža oglekļa apritē, ja mežu izcērt, skaidro Latvijas Ornitoloģijas biedrības valdes priekšsēdētājs, bioloģijas zinātņu doktors Viesturs Ķerus un Latvijas Valsts mežzinātnes institūta “Silava” vadošais pētnieks, mežzinātņu doktors Āris Jansons. 21. novembrī pie Ministru kabineta norisinājās klusais protests pret Klimata un enerģētikas ministrijas ideju izcirst vecos mežus, lai to vietā stādītu jaunaudzes, ar mērķi vairāk uzņemt ogļskābo gāzi jeb CO2. Par šo tematu veidojās arī asas diskusijas sociālo mediju vidē, vēlāk gan ministrs Kaspars Melnis minējis, ka “neviens neplāno vienkārši izcirst vecus mežus tāpat vien”. Tomēr, reaģējot uz gadiem ilgām diskusijām par emisijām un veciem mežiem, raidījumā Zināmais n