Zinmais Nezinmaj

  • Autor: Vários
  • Narrador: Vários
  • Editor: Podcast
  • Duración: 395:54:15
  • Mas informaciones

Informações:

Sinopsis

Populrzintnisks radiournls, kas aptver dadas zintnes nozares, izzina dabu, ekoloiju, eogrfiju, ornitoloiju, zooloiju, astronomiju, arheoloiju, vsturi, ielkojas zintnes un tehnikas sasniegumos, izcilu personbu dzv un darbb. paa uzmanba veltta latvieu zintnieku sasniegumiem pasaul un Latvij.aj informatvi izgltojoaj programm paredztas regulras rubrikas, piemram, interesanto un aktulo faktu mintes, Dienas jautjums klaustjiem, Ikona jeb ss ieskats kdas pardbas vai lietas izcelsm un vstur, k ar ststjums par noslpumainm un maz izzintm norism dab.Katr raidjum kop ar ptniekiem iztirzjam galveno tematu, uz sadarbbu aicinot ar savus klaustjus, vai k citdi uzklausot cilvku viedokus un jautjumus.

Episodios

  • Top ierīce, kas ļaus monitorēt elpošanas grūtības Covid-19 un pneimonijas pacientiem

    23/11/2022 Duración: 43min

    Tādi sabiedrības satricinājumi kā Covid-19 tuvinājuši zinātni ikdienas cilvēkam. Pievēršamies tehnoloģijām, kas radītas ārkārtas apstākļos Covid pandēmijas laikā, bet varētu būt noderīgas daudz plašāk. Šobrīd inženieri un ārsti plecu pie pleca strādā pie ierīces, kas ļautu monitorēt elpošanas grūtības Covid-19, pneimonijas un citu slimību pacientiem. Plašāk stāsta Rīgas Tehniskās universitātes inženierzinātņu doktors, vadošais pētnieks Dmitrijs Bļizņuks, Miega slimību centra vadītājs Artis Svaža un P. Stradiņa liniskās universitātes slimnīcas ārsts-endokrinolgs Svjatoslavs Kistkins.

  • Kopīgie resursi: vai atbildība par to izmantošanu pasaulē ir sadalīta godīgi

    21/11/2022 Duración: 47min

    Mēs daudz pēdējā laikā runājam par resursiem un to ilgtspējīgu pārvaldību, proti, tos iegūt un patērēt tā, lai resursu pietiktu arī nākamajām paaudzēm. Bet ko īsti nozīmē apsaimniekot resursus, kas pieder mums visiem? Absolūtais vairums dabas resursu pieder mums visiem - gaiss, ko elpojam, okeāns, kurā zvejojam, meži, zemes dzīles, zālāji un tā joprojām. Taču, vai atbildība par šiem resursiem un to izmantošana savam labumam pasaulē ir sadalīta godīgi*, vērtē pētnieki - Latvijas Universitātes lektors Elgars Felcis un Latvijas Universitātes docents Renārs Felcis. * Latvijas Zinātnes padomes projektā „Gatavi pārmaiņām? Kopīgo dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība (Nr. lzp-2019/1-0319)" gūtās atziņas. 

  • Klimata samits Ēgiptē: Vai Āfrika uzņemsies līderību klimata pārmaiņu risināšanā?

    17/11/2022 Duración: 46min

    Kopš Parīzes klimata līguma parakstīšanas ir pagājuši septiņi gadi. Pa šo laiku pasaule ir piedzīvojusi graujošus temperatūras rekordus, vairākas dabas katastrofas, Covid pandēmiju un bruņotus konfliktus. Šajos turbulentajos apstākļos valstīm ir jāturpina sarunas, kā pielāgoties klimatam, kas tik strauji mainās. Kur gan labāk par to runāt, ja ne kontinentā, kuru šīs izmaiņas skar visai skarbi. Šogad klimata samits notiek Āfrikā - zīmīgi, ka tieši šis kontinents šobrīd izteikti cieš no klimata pārmaiņām un to radītās nevienlīdzības. Aptuveni 60% Āfrikas iedzīvotāju iztiku gūst nozarēs, kas ir pilnībā atkarīgas no klimata, piemēram, lauksaimniecība. Vai Āfrika uzņemsies līderību klimata pārmaiņu risināšanā un kas sagaidāms tuvākajā nākotnē klimata jautājumu risināšanā, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē  Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un biedrības "Zaļā brīvība" vadītājs vides zinātņu doktors Jānis Brizga. 

  • Sievietes politikā Latvijā 20. - 30. gados. Ar pētījumu iepazīstina Ineta Lipša

    16/11/2022 Duración: 46min

    Parasti, tuvojoties valsts svētkiem, daudz runājam par to, kā tika dibināta valsts un kādi bija tās lielākie izaicinājumi. Taču cik daudz zinām par to, kāda bijusi sieviešu loma Latvijas politikā 20. gadsimta sākumā un kādas vispār bija sieviešu tiesības, runājot par politiku un dažādām sabiedriskās dzīves aktualitātēm? Sievietes politikā aizvien nav pārstāvētas tikpat kuplā skaitā kā vīrieši, taču vēl pirms simt gadiem sieviete-politiķe bija nudien izņēmums. Kāda ir sieviešu politiķu vēsture Latvijā? Par to stāsta jaunākā Inetas Lipšas grāmata "Viena. Grozāmo sarakstu slazdā: sieviešu politiskā vēsture Latvijā, 1922-1934". Ar pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece Ineta Lipša. "Doma, rakstot šo grāmatu, bija skatīt tieši saeimu vēsturi no 1922. gada līdz 1934. gadam," raidījumā Zināmais nezināmajā norāda Ineta Lipša. "Satversmes sapulci ievēlēja 1920. gadā un tajā strādāja sešas sievietes deputātes. 1922. gadā ir pirmās Saeimas vēlēšanās un tajā neievēl nevienu sievi

  • Specifiska lappuse PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana

    15/11/2022 Duración: 48min

    Zinātne ir bijusi pārmaiņu virzītājspēks visos laikos. Dzelzs priekškara aizsegā Padomju Savienībā norisinājās daudz slepenu darbību, par kurām arī mūsdienās zinām maz. Spiegošana bija viens no veidiem, kā režīms varēja būt lietas kursā par rietumos notiekošo.  Aplūkojam specifisku lappusi PSRS vēsturē - zinātniskā un tehnoloģiskā spiegošana. Vai zinātne nepazina robežas arī tolaik un kādi slepeni izlūkošanas braucieni uz rietumiem notika tolaik? Kādas tehnoloģijas, preparātus un zināšanas padomju zinātnieki atveda atpakaļ? Stāsta ķīmiķis, bijušais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra vadītājs Indulis Zālīte. Padomju režīma represijas pret zinātniekiem Latvijai nonākot padomju varas gūstā 1940. gadā, sākās plašas represijas pret inteliģenci, un tās vidū bez šaubām bija zinātnieki. Ja vien zinātnieki nebija kreisi noskaņoti, tiem klājās grūti. Sarunā ar Latvijas Universitātes Latvijas Vēstures institūta pētnieci Dainu Bleieri aplūkojam dažādos okupācijas periodus Latvijā un kā tie uz ceļiem nospieda zinā

  • Latvijas zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu paildzināt ogu dzīvi

    14/11/2022 Duración: 43min

    Viena trešdaļa no saražotās pārtikas pasaulē tiek izmesta. Tas ir neticams apjoms, īpaši apzinoties, ka daļa šīs pārtikas ir ceļojusi tālu ceļu, audzēta, izmantojot daudz resursu un galu galā ir gana dārga. Viens no šādiem produktiem ir ogas - gardas, veselīgas, bet sezonālas un ātri bojājas. Diemžēl tonnām vērtīgo produktu nonāk izgāztuvēs pat nesasniedzot pircēju. Industrija jau sen meklē veidus, kā paildzināt ogu mūžu. Pašmāju zinātnieki radījuši dabisku pārklājumu, kas varētu palīdzēt. Ar pētījumu raidījumā Zināmais nezināmajā iepazīstina Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Rūpnieciskās mikrobioloģijas un pārtikas biotehnoloģijas laboratorijas vadītājs, vadošais pētnieks Pāvels Semjonovs un un šī paša institūta zinātniskais asistents Sergejs Koļesovs. Ogas Latvijas purvos Purva augsne, kas ir pārmitra un barības vielām nabadzīga, ļoti patīk dzērvenēm un lācenēm, kā šīs ogas ir piemērojušās videi purvā un kāpēc ziedoši lāceņu ceri vēl neliecina par bagātīgu ogu ražu, skaidro purva eksperte, biol

  • Skandāli, kaislības un politika šķietami mierīgajā šaha spēlē

    10/11/2022 Duración: 40min

      Vēsture ir parādījusi, ka sacensība dažādās ar politiku it kā nesaistītās jomās var būt lielisks diplomāts vai tieši skatuve, kur notikt politiskajai cīņai bez pašiem politiķiem. Kosmoss, olimpiskās spēles un šahs - jomas, kurās sacensības starp spēlētājiem ir arī sacensība starp valstīm, režīmiem un varas grožiem pasaulē. Šoreiz pievēršamies šķietami mierīgajai un statiskajai šaha spēlei, politikai un kaislībām tajā. Stāsta šaha turnīru organizētājs Andris Tihomirovs. Kosmosa stacijas „Mir” loma politikā Kamēr uz zemes noritēja skandāli un sāncensība dažādās sfērās starp bijušām Austrumu un  Rietumu bloka valstīm, tikām nosacīta draudzība pastāvēja  kosmosā, proti, Krievijas orbitālajā stacijā „Mir”, kas darbojās 15 gadus. Tur kopā strādāja gan krievu, gan amerikāņu, gan ari citu valstu astronauti. Protams, ka konkurence valdīja arī kosmosa izpētē. Kopš pagājušā gadsimta 50. gadu nogales, kad sākās izplatījuma iekarošana, sākās arī ASV un Padomju Savienības regulāri pierādījumi, kurš pirmais un kurš pār

  • Latvijas Universitātes Astronomijas observatorijai - 100

    09/11/2022 Duración: 44min

    Latvijai nav savu lielo raķešu, astronautu un lielo kosmosa izpētes centru, taču arī Latvijā astronomijai ir spēcīgas tradīcijas. To apliecina arī Latvijas Universitātes Astronomijas observatorija, kurai šogad ir simtā jubileja. Pulksteņu istaba, Frīdriha Candera instrumenti, zvaigžņu globuss un vesels lērums citu, senu astronomijas instrumentu - tie visi glabājas Latvijas Universitātes telpās un stāsta par astronomijas zinātnes dzimšanu Latvijā. Kas LU Astronomijas observatorijā dažādos laikos novērots un kas tajā skatāms mūsdienās, stāsta LU Muzeja krājuma glabātāja palīdze Gunta Vilka. Simtgadē atklāts Astronomijas vēstures muzejs bijušajās Astronomijas observatorijas telpās, LU ēkā Raiņa bulvārī 19.  "Tajā pašā dienā mēs saņēmām Nacionālās kultūras mantojuma pārvaldes vēstuli par to, ka ekspozīcijas sastāvā esošā pulksteņu istaba ir novērtēta kā valsts nozīmes arhitektūras piemineklis," skaidro Gunta Vilka.  Kā būtiskākos muzeja apskates objektus Gunta Vilka min tieši pulksteņu istabu, kas ir pirmais

  • Iepazīstam zivju evolūciju: Senās Baltijas jūras zivis

    08/11/2022 Duración: 47min

    Zivis ir tik atšķirīgs organisms no mums, cilvēkiem, tomēr tās apdzīvo šo planētu daudzskaitlīgāk un arī senāk. Zivis izsenis ir bijušas cilvēku uzturs un arī apbrīnotas, jo reti kurš organisms spējis tik unikāli pielāgoties dzīvei uz zilās planētas, kā zivis. Zivis mīt uz šīs planētas krietni ilgāk nekā sauszemes iemītnieki, taču cik senas ir Baltijas jūras zivis un kādus seno zivju atradumus mums sniedz Devona laika atsegumi? Iepazīstam zivju evolūciju! Skaidro ihtiologs, zinātniskā institūta "BIOR Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis un paleontologs, Latvijas Universitātes Ģeogrāfijas un zemes zinātņu fakultātes Pamatiežu katedras vadītājs Ervīns Lukševičs. Zivis seno cilvēku uzturā Līdakas, plauži, sami, zandarti, sapali – tās bija zivis, kas dominēja ēdienkartē pirms desmit un astoņiem tūkstošiem gadu to cilvēku uzturā, kas dzīvoja pie Burtnieku un Lubānas ezera, un tagadējā Ventspils un Tukuma novadā. Tas ir dabiski un saprotami, ka zivis bija vienas no pamatuztura sastāvdaļām, jo tolaik cilvēki iekārt

  • Nobela prēmija medicīnā piešķirta par senā cilvēka genoma pētījumiem

    07/11/2022 Duración: 46min

    Nobela prēmija piešķirta zviedru paleoģenētiķim Svantem Pēbo. Viņš pētījis seno cilvēku genomu, nākot klajā ar ļoti interesantiem atzinumiem par neandertāliešiem un Homo Sapiens. Ko zinām par mūsu priekštečiem? Ko esam mantojuši no cilvēkiem, kas šo planētu apdzīvoja cilvēces pirmsākumos? Vai pētot seno cilvēku genomu, varam ko būtisku uzzināt arī par mūsdienu cilvēka fizioloģiju, skaidro antropoloģe Aili Marnica un Rīgas Stradiņa universitātes emeritētā profesore Erika Nagle. 67 gadus vecais Pēbo, kurš ir viens no paleoģenētikas dibinātājiem, sekvencējis neandertālieša genomu un atklājis hominīnus denisoviešus. Pēbo pētījumi arī apliecinājuši, ka gan neandertāliešu, gan denisoviešu gēni sastopami mūsdienu cilvēkos. "Parādot ģenētiskās atšķirības starp visiem pašlaik dzīvojošajiem cilvēkiem un izmirušajiem hominīniem, viņa atklājumi sniedz pamatu pētījumiem par to, kas mūs padara unikālus kā cilvēkus," sacīts Nobela prēmiju komitejas paziņojumā. "Šai senajai gēnu plūsmai līdz mūsdienu cilvēkiem ir fiziol

  • Krievijas ekspansija un intereses Eiropā no viduslaikiem līdz mūsdienām

    03/11/2022 Duración: 50min

    Krievijas izvērstā kara darbība Ukrainā no jauna mudinājusi vēsturniekus stāstīt un skaidrot sabiedrībai arī Krievijas vēsturi. Tam veltīta arī konference Latvijas Kara muzeja un Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes rīkotā starptautiskā konference, kurā īpaša uzmanība pievērsta tām Krievijas vēstures lappusēm, kas saistītas ar karu, Krievijas varas interesēm un ekspansiju Eiropā.  Raidījumā Zināmais nezināmajā plašāk stāsta vēstures zinātņu doktors, LU Vēstures un filozofijas fakultātes asociētais profesors Andris Šnē un vēstures doktors, Latvijas Kara muzeja direktores vietnieks pētniecības darbā Juris Ciganovs. Andris Šnē norāda, ka konferences pamatdoma ir pievērst sabiedrības, interesentu un pētnieku uzmanību aspektiem, kas saistīti gan ar šodien aktuālo ģeopolitisko situāciju, gan pagātnes notikumiem. Jautājumiem par to, kādas ir veidojušās attiecības starp Krieviju un kaimiņvalstīm varam izsekot jau kopš viduslaiku sākumposma līdz mūsdienām. Tās lielā mērā bijušas balstītas uz ek

  • Dzīvās planētas ziņojums grauj cerības par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos

    02/11/2022 Duración: 50min

    Jaunākais Dzīvās planētas ziņojums grauj cerības par bioloģiskās daudzveidības atjaunošanos - 69% kritums zīdītājiem, reptiļiem, putniem, zivīm u.c. Vienlaikus Eiropā klajā nācis ziņojums par sugām, kuras piedzīvo populācijas uzplaukumu. Vai tas nozīmē, ka centieni glābt dažādas sugas var būt veiksmīgi un kas šajā jomā notiek Latvijā, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Pasaules Dabas fonda direktors Jānis Rozītis un Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas aizsardzības departamenta direktore Gita Strode. Lauksaimniecībā kukaiņu atbaidīšanai arvien vairāk izmanto dabiskos repelentus Domājot gan par bioloģiskās daudzveidības, gan cilvēka veselības saglabāšanu, lauksaimniecībā pieaug vēlme izmantot videi saudzīgākus līdzekļus. Tas attiecas arī uz tiem līdzekļiem, kuri kalpo kukaiņu atbaidīšanai, proti, repelentiem. Kā dabiskie repelenti darbojas daudzas augu sugas, un to sastāvdaļas iespējams izmantot gan citu augu kultūru izglābšanai no kukaiņu uzbrukumiem, gan profilaktiskai aizsardzībai – gluži tāpat kā to dar

  • Mikroaļģes un to pielietojums. Zebrzivtiņas palīdzēs pētniekiem

    01/11/2022 Duración: 46min

    Nesen raidījumā runājām par makroaļģēm, kuras visai bieži sastopamas izskalotas jūras krastā, šoreiz saruna par mikroaļģēm.  Mikroaļģes ir organisms, kas pastāvējis uz šīs planētas no pašiem dzīvības pirmsākumiem. Tās cilvēku rokās pielietotas jau izsenis, taču, kā tas notiek mūsdienās? Vai mikroaļģes var lietot ne tikai uzturā, bet arī gaisa attīrīšanai telpās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro mākslas maģistre Alise Jēkabsone un inženierzinātņu doktore Agnese Stunda-Zujeva. Zebrzivtiņas pētniekiem palīdzēs labāk pētīt aizkuņģa dziedzera audzēja terapiju Zebrzivis – nelielas karpu dzimtas zivtiņas, kuras savu nosaukumu ieguvušas, pateicoties horizontālām tumšām svītrām uz visa ķermeņa, kas atgādina zebru krāsojumu. To dzimtene ir Dienvidaustrumāzija, bet tās ir izplatītas un viegli uzturamas akvāriju zivis. Un jau pirms aptuveni 40 gadiem šīs peldošas radībiņas sāka izmantot medicīniskiem pētījumiem, jo izrādās, tām gēnu līmeni ir daudz kas kopīgs ar cilvēku. Tāpēc arī Latvijas Universitātes Medicīnas

  • Nobela prēmija ekonomikā piešķirta par banku lomas ekonomikā pētījumiem

    31/10/2022 Duración: 50min

    Banku krīzes atsaucas uz sabiedrību visai graujoši, to mums lieliski parāda pēdēja gadsimta notikumi tepat Latvijā un citviet rietumu pasaulē. Šī gada Nobela prēmijas ekonomikā laureāti pētījuši, kā mazināt ekonomisko lejupslīdi banku krīzēs un kādas ir attiecības starp bankām, valsti un sabiedrību. Ar Nobela prēmijas ekonomikā laureātu pētījumu iepazīstina Latvijas Universitātes Biznesa, vadības un ekonomikas fakultātes lektors Mārtiņš Danusēvičs un Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta vadošais pētnieks Andris Saulītis. Šā gada Nobela prēmija ekonomikā piešķirta amerikāņiem Benam Bernankem, Daglasam Daimondam un Filipam Dibvigam par banku lomas ekonomikā pētījumiem, pirmdien paziņoja Zviedrijas Karaliskā zinātņu akadēmija. Bernanke, Daimonds un Dibvigs "būtiski uzlabojuši mūsu izpratni par banku lomu ekonomikā, īpaši finanšu krīžu laikā, kā arī par to, kā regulēt finanšu tirgus",  uzsvērusi akadēmija. "Svarīgs secinājums viņu pētījumos ir par to, kāpēc ir vitāli svarīgi izvairīties

  • Metaverss pilsētā: ko nākotnē skatīsim caur "Google" brillēm

    27/10/2022 Duración: 50min

    Metaversu dēvē par nākotnes internetu, ka piedēvē spēju līdz nepazīšanai mainīt veidu, kā sazināmies, kā piedzīvojam pasauli apkārt. Klajā nācis jauns jēdziens - metapilsēta. Metapilsēta - tā pati pasaule, tikai ar virtuālās realitātes papildinājumu. Vai Google brilles mums nākotnē ļaus saskatīt to, kā nav un, vai tavs digitālais es - avatārs - būs tikai izklaide, vai tam ir arī mūsu dzīvi atvieglojoša funkcija un kādas iespējas virtuālajā realitātē saredz dažādu nozaru speciālisti, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Rīgas Tehniskās universitātes padomes loceklis, VAS Elektroniskie sakari "5G Techritory" programmas direktors Neils Kalniņš. Eiropas Savienības kosmosa kopienas samitā gūtās atziņas “Copernicus”, “Galileo”, “Egnos”, “SSA”, “Govsatcom” – tās ir sistēmas, kas visas kopā un katra īpašā veidā raksturo Eiropas Savienības Kosmosa programmu. Piemēram, “Copernicus” ir zemes novērošanas programma – līderis Nr. 1 pasaulē, apgādājot mūs ar kosmosā iegūtajiem datiem. Lai apzinātu pašreizējās un nākotnes

  • "Covid" personība: Esam kļuvuši neirotiskāki un noslēgtāki

    26/10/2022 Duración: 46min

    Covid pandēmija ir atstājusi paliekošu ietekmi uz sabiedrības fizisko veselību - ilgstoša rehabilitācija, hronisko slimību saasinājumu ārstēšana un ielaistas kaites, arī kavētas pārbaudes un arī nāves gadījumi bija tas, ko diemžēl radīja šis vīruss. Jauns pētījums ASV par pieaugušajiem norāda, ka Covid pandēmijas laikā mainījusies cilvēku personība un uzvedība. Esam kļuvuši neirotiskāki, noslēgtāki un sliktām spējam iekļauties sabiedrībā. Kāpēc tā un vai arī citi lieli pārdzīvojumi var ietekmēt pieauguša cilvēka personību? Ko par to saka pētījumi, skaidro psiholoģijas doktore Ieva Stokenberga, Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes Psiholoģijas nodaļas vadītāja, asociētā profesore. Attieksmi pret notiekošo pasaulē ietekmē arī bērnības pieredze Darbā  riebīgs priekšnieks vai neapmierināti klienti, vai, ja esi uzņēmējs, milzīgi nodokļi. Mājās – vai nu salsti, vai maksā par apkuri neadekvāti augstu cenu. Laiks pārlieku apmācies vai kaitinoši saulains, valdība – kārtējo reizi nej

  • Dabasgāzes noplūde Baltijas jūrā rada jautājumus gan par drošību, gan vidi

    25/10/2022 Duración: 45min

    Nesen notikusī dabasgāzes noplūde Baltijas jūrā, kas saistīta ar gāzes vada "Nord Stream" plīsumiem, radījusi jautājumus, kas notiek tajā jūras daļā, kas mūsu acīm ir slēpta. Vairāku desmitu metru dziļumā jūrā atrodas ne tikai gāzes vads, bet arī interneta kabeļu vēja turbīnu zemūdens daļas un citi infrastruktūras objekti. Tas arī rada jautājumus gan par jūrā esošās infrastruktūras drošību, gan arī par to, kādu ietekmi sašķidrināta dabasgāzes noplūde var radīt jūras organismiem. Par to saruna raidījumā Zināmais nezināmajā. Skaidro Latvijas Hidroekoloģijas institūta pētnieks Māris Skudra un Valsts Vides dienesta Ģenerāldirektora vietniece, Zvejas kontroles departamenta direktore Evija Šmite. Šobrīd jautājumu ir vairāk nekā atbilžu saistībā ar gāzes noplūdi Baltijas jūrā no gāzes vada "Nord Stream", kas var ietekmēt klimata izmaiņas. "Metāna noplūdes ūdens vidē - okeānā vai jūrā nav nekas jauns vai pārsteidzošs, jo metāns veidojas ilgā periodā no atmirušajām organiskajām vielām pie noteiktas temperatūras un s

  • Nobela prēmija ķīmijā piešķirta zinātniekiem par "klikšķa ķīmijas" attīstīšanu

    24/10/2022 Duración: 44min

    Klik un gatavs - līdzīgi kā Lego klucīši, arī ķīmiski elementi var tikt savienoti vienkāršā un ērtā veidā, radot ātras, videi draudzīgas reakcijas. Kas ir "klikšķa ķīmija" un kāda nozīmei šai ķīmijas metodei, skaidro Organiskās sintēzes institūta Fizikāli organiskās ķīmijas laboratorijas vadītājs, Latvijas Universitātes Ķīmijas fakultātes profesors Kristaps Jaudzems un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ķīmijas doktors Eduards Baķis. Nobela prēmija ķīmijā piešķirta trim zinātniekiem, kas veicinājuši tā sauktās "klikšķa ķīmijas" un bioortogonālās ķīmijas attīstību. Šīs metodes palīdz ātrāk un efektīvāk veidot dažādu molekulu savienojumus, kas it sevišķi noder farmācijas nozarē. Nobela prēmiju saņems amerikāņu zinātnieki Berijs Šārpless (81) un Karolīna Bertoci (55), kā arī Dānijas zinātnieks Mortens Meldāls (68). Šārpless jau otro reizi ir kļuvis par Nobela prēmijas laureātu, jo šādu atzinību viņš saņēma arī 2001. gadā par pētījumiem citā ķīmijas jomā. Šārpless ir tikai piektais Nobela prēmijas laureā

  • D vitamīna uzsūkšanos organismā ietekmē mūsu zarnu mikrobioms

    20/10/2022 Duración: 42min

    Augot pētījumu skaitam par mūsu gremošanas sistēmas ietekmi uz kopējo veselību, arvien vairāk varam novērtēt mūsu zarnu lomu kopējā veselībā. Pašmāju pētnieki pievērsuši uzmanību, kā D vitamīns uzsūcas cilvēka gremošanas traktā, atklājot, ka D vitamīna uzsūkšanos organismā ietekmē mūsu zarnu mikrobioms*. Tas pētīts multiplās sklerozes pacientiem. Kā mūsu zarnu darbība veicina dažādas autoimūnas saslimšanas? Plašāk stāsta Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta Genomikas un bioinformātikas laboratorijas vadītāja Natalia Paramonova, Genomikas un bioinformātikas laboratorijas zinātniskā asistente Samanta Pļaviņa, bioloģijas zinātņu doktore Elīna Ļeonova un neiroloģe Jolanta Kalniņa. Vitamīni un minerālvielas mūsu organismā To, ka vitamīni un minerālvielas vajadzīgas, lai mūsu organisms varētu  pilnvērtīgi funkcionēt, šķiet, zina katrs, bet šoreiz papētīsim, kā konkrētās  uzturvielas, tā teikt, uzvedas, nonākot cilvēka vēderā. „Ja cilvēks vēlas  profilaktiskos nolūkos uzlabot veselību, tad ieteicams lietot

  • Šausmas latviešu tautas pasakās. Baiļu anatomija

    19/10/2022 Duración: 44min

    Šausmu stāsti ir īpaša niša mūsdienu literatūrā un kino. Dažs labs no saviem bērnības un jaunības gadiem atceras pirmās kino kasetes ar Holivudas šausmu filmām, citam spoku žanru izdevies iepazīst ar pirmajām šausmu stāstu grāmatām 90. gados. Taču vai šausmu žanram ir dziļākas un senākas saknes tradicionālajā folklorā? Baisais, spokainais, šaušalīgais - arī šādi elementi sastopami latviešu tautas pasakās. Kāpēc cilvēki laiku laikos ir stāstījuši spoku stāstus un kāda ir šo elementu nozīme latviešu literārajā mantojumā, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes pētnieks Ingus Barovskis. Kas notiek brīdī, kad mums ir bail? Ja mums nebūtu baiļu, mēs savā dzīvē izdarītu daudz trakulību un muļķību. Bailes mūs gan pasargā no nopietniem kaitējumiem, bet atrašanās baiļu stāvoklī mūs padara tramīgus, atzīst Latvijas Universitātes Datorikas fakultātes profesors un Uztveres un kognitīvo sistēmu laboratorijas vadītājs Jurģis Šķilters. Viņš stāsts par baiļu rašanos, baiļu

página 19 de 25