Globlais Latvietis. 21. Gadsimts

Šogad latviešu jaunieši no visas pasaules sabrauks Kurzemē uz 2x2 ziemas salidojumu “Mirklis”, kas norisināsies no 29. decembra līdz 1. janvārim. Tāpēc šīs reizes raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts saruna par to, kā attīstās pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 , kas ir unikāla satikšanās telpa, jo saved kopā latviešu jauniešus no visas pasaules, un kā  kopā būšana, dancošana un iešana pirtī vai brīvā dabā ļauj stiprināt piederību Latvijai. Runājam arī par to, kā mainījusies diasporas jauniešu izpratne par Latviju un kas raksturo 2x2 kustību mūsu laikos. Raidījuma viesi: Āris Pūseps, 2x2 salidojuma vadītājs, Arlita Laine Dombrovska, 2x2 salidojuma dalībniece, Rozīte Katrīna Spīča, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītāja Vācijā 2020.gadā, un Linards Kalniņš, 2x2 semināra “Bez robežām” vadītājs Vācijā 2020.gadā. 2x2 rīkotajos semināros piedalās jaunieši vecumā līdz 30 gadiem, savukārt salidojumā var piedalīties ikviens, kurš kaut reizi ir piedalījies kādā 2x2 seminārā. 2020.gadā iecerēti kopā četri 2

6. decembrī Berlīnē aizvadīts medicīnas profesionāļu sadarbības forums, kura gaitā notika diskusijas par Latvijas veselības aprūpes nozares attīstību, sistēmas izaicinājumiem, starptautisko pieredzes apmaiņu un sadarbības iespējām. Kā ārvalstīs strādājošie ārsti un māsas redz sadarbības iespējas ar Latviju, lai ar savu pieredzi un skatu no malas palīdzētu uzlabot mūsu veselības aprūpes sistēmu? Kādi ir secinājumi pēc medicīnas profesionāļu foruma Berlīnē, kāda ir motivācija medicīnas profesionāļiem tīkloties un vai redzējums „viņi – tur un mēs – te ” ir palicis pagātnē, skaidrojam raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Raidījuma viesi: Latviešu Ārstu un zobārstu apvienības valdes priekšsēdētājs ārsts Uģis Gruntmanis, Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs, Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un inovāciju apakškomisijas vadītājs Ilmārs Dūrītis un Izglītības un zinātnes ministrijas biomedicīnas un veselības tehnoloģiju eksperts Uldis Berķis. Ierakstā uzklausām ārstu Kārli Rāceni. Viņš arī bij

Latviešu kultūras centrā Bērzainē (Vācija) parakstīts dokuments par apņemšanos atjaunot Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību. Kāpēc jaunieši savu darbību vēlas nostiprināt formālā organizācijā, kādos virzienos jaunieši vēlas darboties un kādi ir nākamie soļi apvienības attīstībai? Novembra beigās Bērzainē norisinājās trīs dienu seminārnometnē „Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību”. Kopā pulcējās latviešu jaunieši no dažādām Eiropas valstīm, lai diskutētu, mācītos, dalītos pieredzē un radītu jaunas idejas par to, kā tieši diasporas jaunieši var sadarboties, kontaktēties un uzturēt saikni ar Latviju. Raidījuma viesi: semināru “Jauno līderu skola 2019 - ceļā uz Eiropas Latviešu jaunatnes apvienību” projekta vadītāja Rasa Jansone, Daugavas Vanagu Vācijā priekšsēdis un Latviešu centra Bērzainē vadītājs Indulis Bērziņš un biedrības “Providus” migrācijas pētniece Agnese Lāce. Sazināmies ar Zani Dravanti, cēsnieci, kura kopš 2013.gada par mājām sauc gan dzimto Latviju, gan Vāciju.

Valodas uzturēšana, dzīvojot ārpus Latvijas, ir viens no sāpīgākajiem tematiem, tāpēc šoreiz raidījumā Globālais latvietis. 21 gadsimts saruna par to, kādas iespējas ir diasporas jauniešiem kārtot centralizētos eksāmenus latviešu valodā mītnes valstīs. Ko nosaka Latvijas likumdošana, un kāda ir pašreizējā pieredze, kārtojot eksāmenus dzimtajā valodā, beidzot pamatskolu vai vidusskolu ārvalstīs? Interesējamies, kurās valstīs var kārtot eksāmenu latviešu valodā kā otro svešvalodu. Raidījuma viesi: Valsts Izglītības un satura centra Valsts valodas prasmes pārbaudes nodaļas vadītāja Anta Lazareva un Valsts Izglītības un satura centra Vispārējās izglītības pārbaudījumu nodaļas vadītājs Kaspars Špūle. Sazināmies ar Baibu, viņa dzīvo Dienvidfrancijā un ir trīs bērnu mamma. Baibas vecākais dēls šogad beidz vidusskolu un viņam būtu iespējams, kārtojot skolas eksāmenu otrajā svešvalodā, izvēlēties pārbaudes darbu latviešu valodā. Diemžēl tādas iespējas Francijā neesot. Un tieši Baiba ir mudinājusi mūs apspriest šo tem

Raidījuma Globālais latvietis. 21. gadsimts veidotāji šoreiz ir devušies uz Valmieru, kur divas dienas norisinās Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju forums, kuru ministru prezidents Krišjānis Kariņš nosaucis par unikālu pieredzes esenci, jo divu dienu garumā latviešu uzņēmēji no visas pasaules satiekas ar mērķi attīstīt un atbalstīt mūsu valsts uzņēmējdarbības potenciālu, tādējādi stiprinot Latvijas ekonomiku un konkurētspēju. Forumu rīko Pasaules brīvo latviešu apvienība sadarbībā ar Valmieras pilsētas pašvaldību, tāpēc arī mēs esam Valmierā un raidījumam atvēlēto laiku veltām sarunām ar uzņēmējiem un foruma dalībniekiem. Izzinām, par ko forumā diskutēts jautājumā par Latvijas konkurētspēju, par to, ko Latvijas stāsts nozīmē mums pašiem un pasaulei un kā izglītībai Latvijā kļūt par ekonomikas dzinējspēku. Kāpēc Valmiera uzņem savās mājās uzņēmējus no visas Latvijas, atklāj Valmieras pilsētas pašvaldības priekšsēdētājs Jānis Baiks. Pieredzes stāstus stāsta Jānis Bergs, “SAF tehnika” valdes loceklis,

Lai uzsāktu radošās diasporas kustību sadarbībai kultūras diplomātijā, 31. oktobrī un 1. novembrī Vācijas galvaspilsētā Berlīnē notika pirmais Latvijas radošās diasporas sadarbības forums. Par radošās diasporas kartēšanu, līdzšinējo sadarbības pieredzi, par tendencēm un virzieniem turpmākajam darbam radošās diasporas tīklošanās veicināšanu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Bet vispirms noskaidrojam, ko nozīmē kultūras diplomātija, ko sevī slēpj jēdziens radošās diasporas kartēšana. Raidījuma viesi: Elīna Pinto, Eiropas Latviešu apvienības priekšsēdētāja un Valsts prezidenta padomniece modernas valsts un ilgtspējības jautājumos, Ilze Upatniece, Latvijas Kultūras akadēmijas doktorante, Vita Timermane-Moora, Latvijas Institūta direktore un Zane Biteniece, Latvijas investīciju attīstības aģentūras Eksporta veicināšanas nodaļas pārstāve, atbildīgā par radošo  industriju uzņēmumiem un iespējām eksportēt. Sazināmies arī ar kultūras menedžeri Uldi Mākuli, kurš dzīvo Šveicē, un Ilmāru Milleru, kurš

Mēs priecājamies par katru ārlatviešu ģimeni, kura atgriežas dzimtenē, bet ar prieku un apsveikuma vārdiem ir par maz, tieši tāpēc remigrantiem nozīmīgi ir sajust pleca sajūtu un iedrošinājumu, jo katrs atgriešanās stāsts ir izaicinājums gan emocionāli, gan tīri praktiski un ne tikai bērniem, ja runa ir par remigrantu ģimeni. Ar kādām problēmām sastopas cilvēki, atgriežoties Latvijā, un kas var palīdzēt tās risināt. Saruna par šo tematu raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts ar tiem, kuri piedalījušies nule kā notikušajā pirmajā latviešu valodas apguves nometnē. Raidījuma viesi: viena no nometnes organizētājām - Latviešu valodas aģentūras metodiķe Ērika Pičukāne un nometnes dalībnieki - Māra Bransona, kura ir no Arizonas (ASV) atgriezusies Latvijā, Solvita Adamoviča, kura pēc septiņu gadu dzīves Austrālijā tagad divus gadus dzīvo Latvijā, un Jānis Mežals, kurš 15 gadus dzīvojis Īrijā un kopā ar ģimeni atgriezies Latvijā. Sazināmies ar Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieci

Stokholmā noslēdzies semināru cikls „Kā atgriezties Latvijā?”. Zviedrijas latvieši varēja uzzināt par darba iespējām Rīgā un reģionos, skolas gaitām bērniem un sadzīviskiem jautājumiem, uzzināt par vakancēm Latvijas reģionos un prasībām potenciālajiem darba ņēmējiem, kā arī uzklausīt pieredzes stāstus no tiem, kas atgriezušies Latvijā. Raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts skaidrojam, cik liela bijusi aktivitāte un vai latvieši no Skandināvijas ir gatavi atgriezties dzimtenē. Raidījuma viesi: Rīgas plānošanas reģiona koordinatore Ramona Liepiņa-Krauja, Zemgales plānošanas reģiona koordinatore Anete Spalviņa, darba vakanču portāla "YourMove.lv" dibinātājs Jānis Kreilis un neatkarīgās izglītības biedrības pārstāve, privātās vidusskolas „Patnis” direktore Agnese Pūtele. Ar video zvana starpniecību raidījumā piedalās arī Ieva Reine no Zviedrijas. Viņa ir Ziemeļvalstu diasporas izglītības un kultūras grupas viena no vadītājām un pedagoģe, kā arī idejas autore šādiem semināriem Zviedrijas latviešiem par to,

Tikko Reikjavikā norisinājās starptautiskais teātra festivāls “Laipa 2019”, kas ir vienīgais amatierteātru darbam veltītais pasākums Eiropā. Atskatoties uz šo notikumu, saruna raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Kā diasporas teātru trupas iekļaujas amatieru teātru kultūrā un kā kopj sadarbību ar Latviju, kāda ir iespēja pulcēties dažādos salidojumos un kāda ir repertuāra izvēle, diskutē laikraksta “Diena” kultūras žurnālists, Spēlmaņu nakts žūrijas pārstāvis Atis Rozentāls, Latvijas Nacionālā kultūras centra Sabiedrības līdzdalības projektu koordinatore Aiga Vasiļevska un amatierteātra režisore no Birzgales Rita Reinsone. Sazināmies arī ar Gitu Robaldi, Bredfordas teātra režisori un festivāla “Laipa” idejas autori. Iespaidos par festivālu dalās Birmingemas Mazā teātra direktore Dace Čaklā.

Mēs vēlamies, lai Latvijā atgriežas zinoši speciālisti no diasporas, tajā pašā laikā joprojām nav noteikta vienkāršotāka kārtība, lai atzītu ārvalstīs iegūto izglītību. Kad Izglītības un zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu diplomu atzīšanai, kas būtu jāgroza reglamentēto profesiju likumā un vai Izglītības zinātnes ministrija plāno ieviest elektronisko sistēmu, kas ļautu šo atzīšana procesu padarīt vieglāku, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21. gadsimts. Diskutējam arī par to, kāpēc augstas raudzes profesionāļi nelabprāt atgriežas strādāt un dzīvot Latvijā, kuri ir tie brīži, kad pati valsts ar savu birokrātisko aparātu liek sprunguļus riteņos tiem, kuri gribētu atgriezties. Raidījuma viesi: Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes priekšsēdis Uģis Gruntmanis, kustības “Ar pasaules pieredzi Latvijā” priekšsēdētājas vietnieks Miks Muižarājs, Latvijas Jauno zinātnieku apvienības valdes priekšsēdētāja Ieva Siliņa un Izglītības un zinātnes ministrijas Politikas iniciatīvu

Ārpus Latvijas šobrīd dzīvo ap 370 000 latviešu, tāpēc raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts skaidrojam, kāda ir Pasaules Brīvo latviešu apvienības (PBLA) loma diasporas kopienas mobilizēšanā, lai to neuztvertu tikai kā formālu virsorganizāciju. Kā veidot sadarbības tiltus starp dažādām latviešu biedrībām un platformām visā pasaulē un kā kļūt arvien atvērtākiem ikvienam ārlatvietim pasaulē. Un, ja kāds ir neizpratnē, kādēļ tieši šobrīd tāda saruna, tas tāpēc, ka šonedēļ PBLA valde sabraukusi Rīgā, lai apspriestu, kā mainījusies diasporas politika un kāda loma tajā PBLA. Raidījuma viesi: Justīne Krēsliņa, Eiropas latviešu apvienības (ELA) pārstāve PBLA valdē, Zviedrijas latviešu apvienības vicepriekšsēde, Kaija Petrovska, Amerikas latviešu apvienības (ALA) pārstāve, Andris Ķesteris, Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK) prezidents, un Jānis Čečiņš, Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē pārstāvis. Ar videozvana starpniecību sarunā iesaistām arī Vācijas pārstāvi, portāla latviesi.com galven

Kas aktuāls, gaidot Pasaules latviešu kultūras konferenci. Diskutējam par to, kāda ir tā kultūrtelpa, ko apdzīvo diaspora, kāds ir ārlatviešu kultūrpatēriņš, kādās formās latviskais (nacionālais) pastāv ārpus Latvijas un kādu lomu diasporas kultūras dzīvē spēlē biedrības un fondi. Un, protams, uzzināsit, kas un kādus jautājumus apspriedīs Pasaules latviešu kultūras konferencē. Sarunā piedalās: PBLA Kultūras fonda valdes priekšsēdis Juris Ķeniņš, Amerikas latviešu apvienībs kultūras nozares vadītāja Līga Ejupe un Lielbritānijas Latviešu dokumentācijas centra un arhīva vadītāja, Latviešu koncertapvienības valdes priekšsēdētājs Artūrs Jansons no Kanādas un Latviešu nacionālās padomes Lielbritānijā Kultūras dokumentācijas nozares vadītāja Inese Auziņa - Smita.

Kā veicināt aizbraukušo speciālistu atgriešanos Latvijas darba tirgū un kā jārunā ar ārlatviešiem, lai viņi ieklausītos darba piedāvājumos Latvijā? Latvija, tāpat kā citas Eiropas Savienības valstis, šoruden organizē Tiešsaistes darba dienu. Darba meklētājiem 26. septembrī tā būs iespēja runāt ar potenciālajiem darba devējiem. Lai izmantotu šo iespēju, jāreģistrējas Eiropas darba dienu platformā. Ko ceram sasniegt ar tiešsaites darba dienu 26.septembrī, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Raidījuma viesi: Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone, Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vadītāja Dace Zīle un Liepājas speciālās ekonomiskās zonas vadītājs Gatis Ginters. Arī Gatis ir vairākus gadus dzīvojis ārzemēs un tad nolēmis atgriezties Latvijā. Sazināmies arī ar Gunu Šneideri. Viņa sevi dēvē par pasaules iedzīvotāju, šobrīd jau gadu dzīvo Latvijā un strādā Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras Liepājas biznesa inkubatorā par vecāko projektu vadītāju. Pirms t

Izglītības iestādēs norāda, ka šogad ir īpaši tendence pieaugt reemigrējošo bērnu skaitam Latvijas skolās, īpaši  1 - 6.klašu grupā, un 45% skolu atzinušas, ka viņiem nav pieredzes darbā ar reemigrantu bērniem, kamēr tikai 23% skolu atzīst, ka viņiem nav nekādu problēmu vai vajadzību. Kā Latvijas skolās iekļaujas bērni, kuru vecāki ir atgriezušies Latvijā, un kā šiem bērniem palīdzēt labāk apgūt izglītības programmu? Kāda Izglītības un zinātnes ministrijas, pašvaldību un skolu sadarbība šo jautājumu risināšanā un kāda loma tajā vecākiem, interesējamies raidījumā Globālais latvietis. 21.gadismts. Raidījuma viesi: Marta Žagare, trīs bērnu mamma, skolotāja, kura pēc vairāku gadu prombūtnes atgriezusies Latvijā un sākusi strādāt Ikšķiles pamatskolā, Vidzemes plānošanas reģiona remigrācijas koordinatore Ija Groza, psiholoģijas doktore, Latvijas Universitātes asociētā profesore Baiba Martinsone, Latvijas Universitātes Filozofijas un socioloģijas institūta pētniece Daina Gross un Izglītības un zinātnes ministrijas I

14. septembrī mūsu valsts pirmajam prezidentam Jānim Čakstem atzīmēsim 160. gadskārtu. Kā dzimta, kuras pārstāvji izkaisīti plašajā pasaulē, kopj savas tradīcijas un atgriežas Latvijā? Cik dzīvas mūsdienās ir tās pamatvērtības – krietnums, tolerance, godprātība, ģimeniskums -, ko Jānis Čakste nesa Latvijai un kā dzīvo jaunā muzeja ēka „Aučos”, kuru tuvinieki jau nodēvējuši par Čakstes māju? Raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts sarunājamies ar Jāņa Čakstes mazmazmeitu Kristīni Čaksti, kura atzīst, ka vasaras pavada Latvijā, bet ar vienu kāju tomēr vēl ir arī Zviedrijā, vēsturnieku, Latvijas Nacionālā vēstures muzeja Viduslaiku, jauno un jaunāko laiku vēstures nodaļas vadītāju Tomu Ķikutu un muzeja „Jāņa Čakstes māja” ekskursijas vadītāju Inetu Freimani. Sazināmies ar Kristīnes Čakste dēlu Aleksandru Čaksti Zviedrijā. Viņš cer, ka Jāņa Čakstes fonds, kas dibināts pirms gada, ar laiku būs tikpat vērienīgs kā Kenedija fonds ASV. Sazināmies arī ar Aleksu Krolls, Jāņa Čakstes mazmazmazmeitu. Šobrīd viņa ir

Šis būs īpašs Eiropas Vasaras Skolai gads, jo svinam mūsu 40.gadu jubilēju! - tā var lasīt Eiropas vasaras skolas ( saīsinājumā EVS) mājas lapā. Vasaras skola savu darbu ir sākusi 28 jūlijā Dikļos  un bijuši ciemos arī Rīgā, lai tiktos ar Valsts Prezidentu un viesotos vairākos uzņēmumos. Bet šodien par to  kā skola  darbojas, kā top tās programma un ko tajā divu nedēļu laikā var apgūt šodien pārrunājam kopā ar mūsu studijas visiem. Studijā: Aira Priedīte, kura pārstāv Eiropas latviešu apvienības izglītības padomi, Ilze Atardo, kura dzīvo Itālijā kopš 2015. gada un ir Milānas latviešu skolas skolotāja, Eiropas vasaras skolas vadītāja. Kārlis Svilāns - galvenais audzinātājs, Austrālijā dzimis latvietis, kurš studē Nīderlandē. Piedalās šajā skolā jau 10. gadu. Matīss Smīdss - skolas dalībnieks jau trešo gadu. 16 gadu vecs latvietis, kurš dzīvo Rīgā un vēlas nākotnē būt Eiropas vasaras skolas audzinātājs. Marta Jansone arī ir skolas dalībniece jau trešo gadu. Viņa ir 13 gadu veca latviete, kas dzīvo Igaunijā. P

Saiets 3 X 3 ir vieta, kur sajust tā pa īstam, ka esi latvietis. Par 3x3 saietā rastajām idejām, ģimenes sajūtu un latvietības baudīšanu, par brīvprātīgo darbu raidījumā “Globālais latvietis. 21 gadsimts ” pieredzē dalīsies šīs vasaras saietu Vecpiebalgā un Jaunpilī vadītāji un dalībnieki, atklājot,  kāda tad ir 3X3 saieta misija mūsdienās. Sarunā piedalās: Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītāja Inese Grīnvalde, Vecpiebalgas 3x3 saieta vadītājs Ainārs Grīnvalds, Jaunpils 3x3 saieta vadītāja Ieva Krūmiņa, Jaunpils 3x3 saieta vadītājs Eduards Krūmiņš un māksliniece, Jaunpils 3x3 saieta dalībniece Gundega Kalendra. Globālais latvietis. 21.gadsimts

Radoši izdzīvots Pasaules latviešu jaunatnes seminārs 2x2 un izdziedāti un izdancoti XV latviešu dziesmu un deju svētki - par šīs vasaras latvietības laiku Kanādā saruna raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Kas ir modernie latvieši, kuri no visas pasaules sabrauc vienuviet un rada svētkus, kāda ir šo svētku loma ārlatviešu dzīvē un kā šīs kopā sanākšanas tradīcijas uzturēt dzīvas arī turpmāk? Raidījuma viesi: Pasaules brīvo latviešu apvienības  priekšsēde Kristīne Saulīte, Latviešu dziesmu un deju svētku  fonda valdes priekšsēža vietniece Iveta Grava, Kanādas 2x2 semināra vadītājs, svētku dalībnieks Jānis Lazovskis, Kanādas 2x2 semināra projekta vadītāja, svētku dalībniece Agita Berga un Salaspils jauktā kora “Lōja”, kurš piedalījās svētkos Kanādā, diriģents Ģirts Gailītis. Sazināmies arī ar XV latviešu dziesmu svētku un deju svētki Kanādā Rīcības komitejas pārstāvi Lauru Adlers. XV dziesmu un deju svētki Kanādā noritēja Latvijas simtgades zīmē ar saukli: "Viena dziesma, viena deja... viena tauta!". S

Trīs dienas Latvijā bija sabraukuši diasporas latviešu skolu skolotāji, lai izglītotos un savā starpā diskutētu par to, kā veiksmīgāk apgūt latviešu valodu ārlatviešu skoliņās, kā radoši valodas apguvi saistīt ar tradīciju iepazīšanu, teātra spēli un citām skoliņu aktivitātēm un ko īsti nozīmē integrēta latviešu valodas apguve diasporas skoliņās, pārrunājam raidījumā Globālais latvietis. 21.gadsimts. Pieredzē un gūtajās atziņas pēc Latvijas valsts aģentūras diasporas skolotāju kursiem dalās Latviešu valodas aģentūras diasporas projektu koordinatore Aija Otomere, Ņujorkas latviešu ev. lut. draudzes Ņudžersijas latviešu skolas pārzine Jana Anča-Tetere, Maskavas Latviešu skolas vadītāja Antra Levova, Berlīnes latviešu skolas radošā skolotāja Ieva Kunga un Sidnejas Latviešu skolas bijusī pārzine, skolotāja Māra Mora (Moore). Berlīne latviešu skoliņā aizvadītajā mācību gadā mācījās 60 bērnu. Maskavā šobrīd mācās 42 bērni, ir bērni, kas saprot latviešu valodu, ir kas atnāk bez valodas zināšanām. Iznāk teju katram

Viņu mājas ir Sidnejas Latviešu biedrības nams Strathfieldā, bet pirmā iestudētā luga bija Mārtiņa Zīverta drāma “Tīreļpurvs” 1951. gada 6. janvārī. Sidnejas Latviešu teātris turpina aktīvi strādāt un ieradies Latvijā ar viesizrādēm.  Mēnesi, no 19. jūlijā līdz 18. augustam, dažādās Latvijas pilsētās ar Jāņa Čečiņa teatrāli muzikālu uzvedumu “Kabare de Rīga” viesosies Sidnejas Latviešu teātris no Austrālijas. Uzvedums stāsta par Latvijas simtgades pirmo divu gadu desmitu izklaidēm Rīgā, par pamatu ņemot Romas viesnīcas viesmīļa A.Bāra atmiņu grāmatu par patiesiem notikumiem Rīgā no 1920. līdz 1940.gadam Atmiņas papildinātas ar aprakstiem no preses, grāmatām, personīgiem nostāstiem. Ko nozīmē latviešu teātrim pastāvēt ārpus Latvijas, piemēram, Austrālijā? Kāda ir Sidnejas Latviešu teātra skatuves dzīve - repertuāra izvēle, aktieru darbs, tradīcijas un mūsdienu izaicinājumi. Kā ieinteresēt latviešus, kuri Austrālijā dzīvo jau trešajā paaudzē, spēlēt teātri? Saruna ar Sidnejas Latviešu teātra dalībniekiem rai